Vācu un britu rēdereju sāncensības izpausmes, 1888-1914

Abstract

Pētījums veikts par historiogrāfijā līdz šim maz pētītu un specifisku 19./20. gs. civilās kuģniecības vēstures tēmu: vācu un britu rēdereju sāncensības izpausmēm no 1888. līdz 1914. gadam. Darba mērķis ir izpētīt vācu un britu vadošo rēdereju sāncensības aspektus imperatora Vilhelma II valdīšanas laikā. Pētījuma ietvaros secināts, ka sākotnēji 19. gs. pirmajā pusē vācu rēderejas manāmi atpalika no britu rēderejām. Tomēr 19. gs. otrajā pusē, pēc vācu apvienošanās 1871. gadā, vācu rēderejas aktīvi guva pieredzi no konkurentiem Lielbritānijā. Līdz 19. gs. beigām vācu rēdereju kontā jau bija vairāki Atlantijas okeāna ātruma šķērsošanas rekordi. Savukārt 20. gs. sākumā vācu un britu rēdereju prioritātes tika mainītas no okeāna laineru ātruma uz to izmēriem, būvējot pasaulē lielākos peldošos objektus. Šajā sāncensības disciplīnā Vācu Impērija guva virsroku, pateicoties tās inženiertehniskajām iespējām, darba organizācijas kultūrai, valsts atbalstam, kā arī ļoti prasmīgai un šahistiskai domāšanai no vācu rēdereju vadību puses. Vācu Impērijas rēdereju tālāku attīstību sagrāva Pirmais pasaules karš un tā iznākums, kā rezultātā vācu kuģubūvētavas vairs nekad nespēja uzbūvēt pasaulē lielāko okeāna laineru floti ar pasaulē lielākajiem, drošākajiem, modernākajiem un komfortablākajiem okeāna laineriem.

The subject of this research was carried out on a little-studied and specific 19th/20th century history on the topic of civil shipping: aspects of rivalry between German and British shipping companies, 1888 – 1914. The aim of the work is to investigate aspects of the rivalry between the leading German and British shipping companies during the reign of German Emperor Wilhelm II. As part of the research, it was concluded that initially in the first half of 19th century, German shipping companies were noticeably behind the British shipping companies. However, in the second half of 19th century, after German unification in 1871, German shipping companies actively gained experience from their competitors in Great Britain. Until the the end of 19th century, German liners already had several records for crossing the Atlantic Ocean. On the other hand, in the beginning of 20th century the priorities of German and British shipowners were changed from the speed of ocean liners to their size, by building the world's largest floating objects. In this competitive discipline, the German Empire prevailed due to its engineering capabilities, work organization culture, state support, as well as skillful and chess-like thinking of German shipping management. The further development of the German Empire's shipping lines was disrupted by the First World War and its outcome, as a result of which German shipyards were never able to build the world's largest ocean liner fleet and the world's largest, safest, the most modern and comfortable ocean liners.