Profesionālās mobilitātes analīze: darba tirgus aģentu mijiedarbība un indivīdu kapitāla pārvaldības stratēģijas

Abstract

Promocijas darbā analizēta individuālā un organizāciju līmeņa darba tirgus aģentu mijiedarbība un rīcību stratēģijas, kuru uzdevums ir rosināt vai reaģēt uz citu aģentu ierosinātu profesionālo mobilitāti. Tā skatīta P. Burdjē kapitāla veidu un sociālā lauka teorijas perspektīvā, kas ļauj analizēt mikro un makro līmeņu procesus to kopsakarībā. Sekundāro datu un tiesību aktu, kas regulē profesionālo darbību un nosaka indivīda iespējas atgriezties izglītības sistēmā, analīze rāda, ka Latvijā nav nozīmīgu profesionālo mobilitāti kavējošu strukturālu šķēršļu. Promocijas darba oriģinālo empīrisko materiālu veido profesionāli mobilo indivīdu darba dzīves biogrāfiskās intervijas un daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar citiem Latvijas darba tirgus aģentiem. Kvalitatīvā pētījuma rezultāti rosina iedalīt darba tirgus aģentu rīcību profesionālo mobilitāti veicinošās vai kavējošās stratēģijās, katrā no grupām izdalot rīcības, kas saglabā sociālā lauka darbības noteikumus vai arī tos maina. Sociālā lauka noteikumus mainošās un mobilitāti veicinošās stratēģijas ir radušās tiešā organizāciju līmeņa aģentu mijiedarbības ar jaunienācējiem profesijā rezultātā. Indivīdu kapitāla pārvaldības stratēģiju analīze rosina tās iedalīt vispārējās, ar kuru palīdzību tiek vadīta profesionālās mobilitātes gaita, un katram P. Burdjē noteiktā kapitāla veidam raksturīgās. To vidū veiksmīgai profesionālās pārejas norisei būtiskākās ir vispārējās un kultūras kapitālam specifiskās stratēģijas, jo tieši kultūras kapitāla zaudēšana ir nozīmīgākais risks, kurš jāpārvalda šīs pārejas gaitā. Indivīdu pieredzes analīze rāda, ka mobilitāte ir analizējama ieguvumu un zaudējumu perspektīvā, kurā, blakus pieredzei, kas atbilst vienai vai otrai polaritātei, visbiežāk novērojama tāda, kurai raksturīga viena kapitāla veida vērtības samazināšanās, bet cita kapitāla veida vērtības pieaugums. Empīriskais pētījums arī rāda, ka tādi personiska rakstura ieguvumi kā augstāka apmierinātība ar darba saturu atrodas ārpus P. Burdjē teorijas piedāvātās analīzes perspektīvas. Atslēgvārdi: profesionālā mobilitāte, Burdjē, sociālā lauka teorija, darba tirgus aģentu mijiedarbība, kapitāla veidu teorija, jaunienācēji

The thesis analyses the interactions and action strategies of individual agents and organisations in the labour market focused on encouraging occupational mobility or responding to mobility induced by other agents. This phenomenon is analysed from the perspective of Bourdieu’s theory of capital and field, which allows micro- and macro-level processes to be analysed in their entirety. The analysis of secondary data and the legal acts regulating occupational activity and the individual’s opportunities of re-entering the educational system shows that there are no significant structural barriers to occupational mobility in Latvia. The original empirical material of the thesis consists of working-life biographical interviews with occupationally mobile individuals and semi-structured interviews with other Latvian labour market agents. The analysis of qualitative data suggests that labour market agents’ actions are divisible into groups of strategies that either facilitate or hinder occupational mobility, with a further separation within each group between actions that either maintain or change the rules of the field. The field rule-changing and mobility-enhancing strategies directly result from the interactions between organisation-level agents, on the one hand, and new entrants to the occupation, on the other. The analysis of the individual capital management strategies suggests that they can be divided into general ones, which guide the occupational mobility process, and those specific to each form of Bourdieu’s capitals. Among these, the general and cultural capital-specific strategies are the most crucial in a successful occupational transition, since the loss of cultural capital is the most important risk that needs to be managed during this transition phase. The analysis of individuals’ experiences shows that mobility can be viewed in terms of gains and losses, in which, alongside experiences aligned with one or the other end of this spectrum, the most frequently observed ones are those characterised by a simultaneous depreciation of one type of capital and an increased appreciation of another. The empirical study also shows that gains of personal nature, such as higher job satisfaction, lie outside the analytical scope proposed by Bourdieu’s theory. Keywords: occupational mobility, Bourdieu, field theory, labour market agents’ interactions, capital theory, new entrants