Browsing Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte / Faculty of Geography and Earth Sciences by Subject "Ģeoloģija"
Now showing items 1-20 of 364
-
20.-21. gadsimta nogulumu uzkrāšanās procesu izvērtējums dažādas ģenēzes un trofijas ezeros Latvijas teritorijā
(Latvijas Universitāte, 2021)Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, kādā apjomā un kāda sastāva nogulumi uzkrājušies dažādas ģenēzes un trofijas ezeros Latvijas teritorijā 20. un 21. gs. Šajā darbā tiek sniegta informācija par nogulumu uzkrāšanās apjomiem ... -
Aiviekstes kreisā krasta un Remīnes atradņu dolomītu mehānisko īpašību salīdzinājums
(Latvijas Universitāte, 2012)Bakalaura darbā tika pētīti Aieviekstes kreisā krasta un Remīnes dolomīti, kuriem tika raksturotas fizikālās, ķīmiskās, mehāniskās īpašības un petrogrāfiskais sastāvs. Pētījuma laikā tika izgatavoti 9 plānslīpējumi, veikti ... -
Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem
(Latvijas Universitāte, 2019)Mačute S. 2019. Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, ... -
Aklāciema masīva dienvidu daļas ģeoloģiskā uzbūve
(Latvijas Universitāte, 2010)Aklāciema masīvs atrodas Talsu rajonā, Ziemeļkursas augstienes centrālajā daļā. Tā veidošanās norisinājās ledāja malas zonā. Masīvu veido galvenokārt glaciofluviālie nogulumi, kas ir deformēti ledāja atkāpšanās pēdējos ... -
Akmens frakcijas ieslēgumu identificēšana smilšainos nogulumos ar ģeoradaru
(Latvijas Universitāte, 2016)Maģistra darbs „Akmens frakcijas ieslēgumu identificēšana smilšainos nogulumos ar ģeoradaru” ir veltīts atsevišķu akmens frakcijas ieslēgumu identificēšanas ar ģeoradaru smilšainos nogulumos problemātikai. Līdzšinējie ... -
Antiklinālu kroku mezoformas Latvijas centrālajā daļā
(Latvijas Universitāte, 2014)Pētījumu objekts – disharmoniskas kroku mezoformas – sastopamas Latvijas centrālās daļas augšdevona iežos un nav izsekojamas dziļākos struktūrmasīvos. Tās raksturo traucēts virsējās Pļaviņu, Salaspils un Daugavas svītas ... -
Apdares dolomīti Rīgas apkārtnē
(Latvijas Universitāte, 2010)Darbā tika pētītas četras devona dolomīta atradnes – Remīnes, Turkalnes, Gaitiņu un Kalnciema iegulas, kuras atrodas relatīvi tuvu Rīgai. Pētījuma gaitā tika dokumentēti devona slāņkopas atsegumi, izgatavoti plānslīpējumi, ... -
Apraktās ielejas trīsdimensionāla modeļa izveide, izmantojot gravitācijas mērījumus
(Latvijas Universitāte, 2020)Bakalaura darba “Apraktās ielejas trīsdimensionālā modeļa izveide, izmantojot gravitācijas mērījumus”, mērķis ir lokalizēt apraktās ielejas morfoloģiskās īpašības, veidojot trīsdimensionālu un divdimensionālus modeļus, ... -
Ar ģeoradaru iegūto datu interpretācija, izmantojot amplitūdu kartes
(Latvijas Universitāte, 2017)Pētījuma mērķis ir analizēt ģeotehnisko problēmu risināšanas iespējas, izmantojot ar ģeoradaru iegūto datu attēlošanu amplitūdu karšu veidā. Pazemes komunikāciju lokalizēšana ir viens no svarīgākiem uzdevumiem gan celtniecībā, ... -
Augšdevona Katlešu svītas mālaino nogulumu krāsu neviendabība un ģenēze
(Latvijas Universitāte, 2010)Mālu krāsa ir cieši saistīta ar to minerālo sastāvu un ķīmisko sastāvu. Sākotnējā mālu krāsa varēja būt sarkana, taču pašlaik Kupravas karjerā ir novērojami arī pelēko mālu slāņi. Tie varētu būt atkrāsojušies diaģenēzes ... -
Augšdevona Mūru svītas ieži un mikrofosīlijas Omiķu atsegumā
(Latvijas Universitāte, 2010)Arbeiters J. 2010. Augšdevona Mūru svītas ieži un mikrofosīlijas Omiķu atsegumā. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 35 lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšdevona, Famenas ... -
Augšdevona un kvartāra nogulumu smago minerālu asociācijas un tipomorfisms Ziemeļvidzemes reģionā
(Latvijas Universitāte, 2012)Maģistra darbā „Augšdevona un kvartāra nogulumu smago minerālu asociācijas un tipomorfisms Ziemeļvidzemes reģionā” apskatītas smago minerālu asociācijas no Gaujas upes pieteku mūsdienu aluviālajiem nogulumiem un augšdevona ... -
Augšdevona ūdens horizontu apūdeņotību raksturojošie parametri un to savstarpējā saistība Latvijas teritorijā
(Latvijas Universitāte, 2017)Maģistra darba “Augšdevona ūdens horizontu apūdeņojošie parametri un to saistība Latvijas teritorijā” galvenais mērķis ir, izmantojot pieejamos urbumu datus, atrast sakarības starp augšdevona ūdens horizontu apūdeņotību ... -
Augšējā devona Daugavas svītas pēdu fosīliju kompleksi Latvijas centrālajā daļā
(Latvijas Universitāte, 2011)Maģistra darbā ir apkopoti dati par ihnofosīliju nozīmi ģeologiskajos pētījumos. Darba mērķis ir detalizēti raksturot vēlā devona Daugavas reģionālā stāva ihnokompleksus, noskaidrot to stratigrāfisko izplatību centrālajā ... -
Augšējā devona Katlešu svītas dolokrētu paveidi un vertikālā zonalitāte Kupravas māla atradnē
(Latvijas Universitāte, 2016)Bakalaura darbs ir par augšējā devona Katlešu svītas dolokrētu paveidiem Kupravas māla atradnē un to vertikālo zonalitāti. Dokumentēti četri ģeoloģiskie griezumi, veikti detalizēti 33 pieslīpējumu un 23 plānslīpējumu ... -
Augšējā devona Pļaviņu-Stipinu svītas dolomītu, dolomītmerģeļu un dolomītisku smilšakmeņu mehāniskās īpašības
(Latvijas Universitāte, 2024)Bakalaura darba mērķis ir raksturot augšējā devona Pļaviņu – Stipinu svītas dolomīta, dolomītmerģeļi un dolomītiska smilšakmens mehāniskās īpašības. Pētījums pamatojas uz laboratorijas veiktiem testiem, tos apraksta – ... -
Augšējā devona Šķerveļa svītas dolokrētu uzbūve un sastāvs Lētīžas grīvas atsegumā
(Latvijas Universitāte, 2015)Bakalaura darbā ir raksturota augšējā devona Šķerveļa svītas Nīkrāces ridas dolokrētu slāņkopas uzbūve un sastāvs Lētīžas grīvas atsegumā. Lauka pētījumos sastādīts slāņkopas ģeoloģiskais griezums un noņemti paraugi. ... -
Augšējā krīta kaļķakmeņi Untersberga kalna apkārtnē, Alpos: sastāvs, uzbūve un sedimentācijas apstākļu interpretācija
(Latvijas Universitāte, 2015)Klievēns E., 2015. Augšējā krīta kaļķakmeņi Untersberga kalna apkartnē, Alpos: sastāvs, uzbūve un sedimentācijas apstākļu interpretācija. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. 67 lpp.Maģistra darbā ir raksturots ... -
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
(Latvijas Universitāte, 2020)Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās ... -
Autoceļa Inčukalns–Valmiera klātnes novērtēšanas iespējas, pielietojot radiolokācijas zondēšanas metodi
(Latvijas Universitāte, 2012)Maģistra darbs „Autoceļa Inčukalns – Valmiera klātnes novērtēšanas iespējas pielietojot radiolokācijas zondēšanas metodi” ir veltīts autoceļu inženierģeoloģiskās izpētes un radiolokācijas metodes problemātikai. Radiolokācijas ...