ALKOHOLA PATĒRIŅA ASOCIĀCIJA AR CILVĒKU ZARNU MIKROBIOMA RĀDĪTĀJIEM LATVIJAS MIKROBIOMA PROJEKTA KOHORTĀ

Abstract

Alkohols ir būtisks zarnu mikrobiomu ietekmējošais faktors, tomēr pētījumos gūtie rezultāti par tā ietekmi ir pretrunīgi. Izmantojot datus, kas iegūti Latvijas Mikrobioma Projekta ietvaros, dalībnieki tika iedalīti vairākās grupās, vadoties pēc to alkohola lietošanas paradumiem, un savstarpēji salīdzināti pēc to zarnu mikrobioma rādītājiem. Atšķirības tika konstatētas zarnu mikrobioma sastāvā starp sistemātisko un nesistemātisko alkohola patērētāju grupām. Sistemātiskiem vīna dzērājiem tika konstatēta augstāka alfa-daudzveidība, salīdzinot ar nesistemātiskiem dzērājiem, un šis atšķirības tika novērotas arī baktēriju tīklojumā. Tomēr līdzīgas atšķirības netika konstatētas, vīna dzērājus salīdzinot ar alkohola nedzērājiem.

Ethanol is considered a major factor that affects gut microbiome, however current evidence regarding its direct effects is conflicting. Based on the provided information, participants of Latvian Microbiome Project study were split into groups according to their alcohol consumption patterns and compared using various gut microbiome metrics. Differences were found in gut microbiome composition between rare and systematic drinkers. Systematic consumption of wine was associated with greater microbiome alpha-diversity indices, compared to occasional drinkers, and these differences were also reflected in the structure of microbial networks. However, the same effect was not observed when wine consumers were compared to non-drinkers.