Miega trūkuma ietekme uz kalnā skriešanas kinemātisko un fizioloģisko raksturlielumu efektivitāti taku skrējējiem

Abstract

Taku skrējēji bieži saskaras ar miega trūkumu, tā ietekme uz šo grupu ir maz pētīta. Tika izvirzīta hipotēze, ka miega trūkums izmaina kinemātiskos rādītājus, samazina fizioloģisko veiktspēju. Pētījumā tika analizēti dati no Brūsa skrejceliņa testa un PSQI anketas. Viena grupa (n=11) veica testu pēc 8h un 4h miega, otra (n=10) pēc 8h un pilnīga miega trūkuma. Miega trūkums palielina kadenci, samazina soļa garumu (p<0,05), nedaudz samazina maksimālo sirdsdarbības frekvenci (p<0,05), būtiski neietekmē vertikālās svārstības, elpošanas apmaiņas koeficientu, skābekļa patēriņu, fizioloģiskās skriešanas enerģētiskās izmaksas. Pietiekams miegs uzlabo atjaunošanos (p<0,05), miega trūkums var samazināt testa ilgumu un sirdsdarbības reakcijas. Pētījums norāda uz vajadzību uzlabot fiziskās spējas un skriešanas tehniku, lai miega trūkums nebūtu traucējošs faktors.

Trail runners often experience sleep deprivation, but its effects on this group have been little studied. It was hypothesized that lack of sleep changes kinematic parameters, reduces physiological performance. The study analysed data from the Bruce treadmill test and the PSQI questionnaire. One group (n=11) performed the test after 8h and 4h sleep, the other (n=10) after 8h and complete lack of sleep. Lack of sleep increases cadence, decreases step length (p<0.05), slightly decreases maximal heart rate (p<0.05), does not affect significantly vertical oscillation, respiratory exchange ratio, oxygen consumption and physiological energy cost of running. Adequate sleep improves recovery (p<0.05), lack of sleep can alter duration and heart rate responses. The study points the need to improve physical ability and running technique so that lack of sleep is not a disruptive factor.