Morfoloģisko izmaiņu retrospektīva analīze pacientiem ar neovaskulāru makulas vecuma deģenerāciju, kas ārstēti ar intravitreālām bevacizumaba injekcijām

Abstract

Ievads: Vecuma makulas deģenerācija ir slimība, kas skar makulu, izraisot smagus redzes traucējumus un redzes zudumu, ko izraisa patoloģiskas izmaiņas acs struktūrās. Slimība ietekmē gados vecākus cilvēkus. Ņemot vērā redzes zuduma risku, ir svarīgi agrīna diagnostika un ārstēšana. Neovaskulāro AMD efektīvi ārstē ar tādiem anti-VEGF terapijas medikamentiem kā bevacizumabs, ranibizumabs un aflibercepts un 2022. gadā FDA apstiprināto faricimabu. Mērķis: Novērtēt bevacizumaba efektivitāti un tīklenes morfoloģiskās izmaiņas ar vecumu saistītas neovaskulāras makulas deģenerācijas gadījumā. Materiāls un metodes: Tika apkopoti dati par 100 pacientiem, kas apmeklēja RAKUS oftalmoloģijas nodaļu (2019-2023). Ieraksti ietvēra demogrāfiskos datus, acs raksturlielumus un OCT atradi: centrālo subretinālo biezumu, subretinālo šķidrumu, intraretinālo šķidrumu, subretinālu membrānu, pigmentētā epitēlija atslāņošanos, epiretinālu membrānu, fibrozi. Tika atlasīti 86 kritērijiem atbilstoši pacienti. Viņi saņēma 0,05 ml bevacizumaba intravitreālās injekcijas ar ≥4 injekcijām ik pēc 4-6 nedēļām. Rezultāti: Tika salīdzinātas grupas, kurās pacienti saņēma regulāras un neregulāras intravitreālās bevacizumaba injekcijas. Lai gan abās grupās bija vērojami subretinālā šķidruma un centrālā apakšlauka biezuma uzlabojumi, pacientiem, kuri saņēma regulāras injekcijas, bija vērojams izteiktāks subretinālās membrānas samazinājums. Pacientiem ar regulārām injekcijām bija 18,7 reizes lielāka varbūtība (2,93 logu varbūtība), ka viņiem būs subretinālā membrāna, salīdzinot ar neregulāru grupu (P=0,004). Pēc 4. injekcijas abās grupās ievērojami samazinājās subretinālās membrānas rašanās varbūtība (p<0,0001). Fibrozes rašanās varbūtība bija mazāka regulārajā grupā līdz pēc pirmās injekcijas 0,283 reizes liela varbūtība. Pēc 3. un 4. injekcijas fibrozes rašanās varbūtība būtiski palielinājās abās grupās. Intraretinālā šķidruma, pigmentētā epitēlija atslāņošanās un epiretinālās membrānas rezultāti bija labāki regulārajā grupā, tomēr tie nebija statistiski nozīmīgi. Turklāt vislabāk koriģētā redzes asuma rezultāti bija labāki regulārajā grupā, taču atšķirība nebija statistiski nozīmīga. Turklāt abās grupās nebija novērotas izmaiņas intraokulārajā spiedienā, kas norāda, ka bevacizumabs šo parametru nelabvēlīgi neietekmē. Secinājums: Regulāras injekcijas korelē ar ievērojamiem morfoloģisko izmaiņu uzlabojumiem, piemēram, subretinālās membrānas, centrālā subretnālā biezuma, subretinālās šķidruma. Mūsu pētījums norāda uz regulāru injekciju un turpmākas kontroles izšķirošo nozīmi, lai maksimāli uzlabotu ārstēšanas rezultātus.

Background: Age-related macular degeneration, is a disease effecting the macula, leading to severe visual impairment and visual loss due to pathological changes in the eye structures. Disease effect older population. Due to risk of vision loss, early diagnosis and treatment is important. Neovascular AMD, has been effectively treated with Anti-VEGF therapy drugs such as bevacizumab, ranibizumab, and aflibercept and 2022 FDA approved faricimab. Aim: To evaluate the efficacy of Bevacizumab and retinal morphological changes in neovascular age-related macular degeneration. Methods and materials: Data from 100 patients attending RECUH's Ophthalmology Department (2019-2023) were collected. Records included demographics, eye characteristics, and OCT findings: central subfield thickness, subretinal fluid, intraretinal fluid, subretinal membrane, pigmented epithelium detachment, epiretinal membrane, fibrosis. 86 patients meeting criteria were selected. They received 0.05ml bevacizumab intravitreal injections, with ≥4 injections every 4-6 weeks. Results : Groups where patients receiving regularly and irregular intravitreal bevacizumab injections were compared. Whereas both groups illustrated improvements in subretinal fluid, central subfield thickness, patient receiving regular injections showed more pronounced reduction in subretinal membrane. Patient with regular injection had 18.7 times the odd (2.93log odds) of having subretinal membrane, compared to irregular group (P=0.004). The probability of having subretinal membrane decreased significantly in both groups (p<0.0001) after the 4th injection. Probability of having fibrosis was lower in regular group to after the first injection 0,283 times the odds. After the 3rd and 4th injection probability of having fibrosis increased significantly in both groups. Intraretinal fluid, pigmented epithelium detachment and epiretinal membrane result were better in the regular group however not statistically significant. Furthermore, best corrected vision outcomes were better in the regular group, the difference was not statically significant. Additionally, both groups showed no changes in intraocular repressure, indicating that bevacizumab does not adversely affect this parameter. Conclusion: Regular injections correlate with significant improvements in morphological changes such as subretinal membrane, central subfield thickness, subretinal fluid. Our study points out the critical importance of regular injections scheduling and follow-ups for maximizing the treatment outcomes.