Elektronisko cigarešu lietošanas paradumi jauniešu vidū Latvijā: lietošanas biežumu ietekmējošo faktoru un lietotāju uztveres izpratne par veselības apdraudējumiem izpēte

Abstract

Pēdējos gados elektroniskās cigaretes ir kļuvušas plaši izplatītas visā pasaulē, it īpaši jauniešu vidū, kas rada pieaugošas sabiedrības bažas par to ietekmi uz veselību. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt faktorus, kas ietekmē elektroniskās cigaretes lietošanas modeļus starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem Latvijā. Anonīmu tiešsaistes aptauju aizpildīja 642 dalībnieki (401 sievietes, 241 vīrieši). Aptaujā tika izpētītas: piekļuves elektroniskajām cigarešu, kopienas un vienaudžu ietekmes uz to lietošanas biežumu, kā arī dalībnieku informētības līmenis par elektronisko cigarešu ietekmi uz veselību. Tika izskatīti arī citi aspekti, tostarp iespēja ietekmēt citus un iespēja izmantot papildu vielas elektroniskajā cigarešu. Pētījuma rezultāti parādīja būtisku saikni starp elektroniskām cigarešu pieejamību un to lietošanas biežumu, kas uzsver vieglās piekļuves ietekmi uz lietošanas pieaugumu. Kopienas un vienaudžu ietekme arī spēcīgi saistījās ar elektroniskās cigarešu lietošanas biežumu, uzsvērot sociālo normu un attiecību nozīmi šajā parādībā. Kopumā šī pētījuma rezultāti sniedz svarīgus zinātniskus datus par sarežģītu individuālo, sociālo un vides faktoru mijiedarbību, kas ietekmē elektronisko cigarešu lietošanas paradumus starp jauniešiem Latvijā. Šie dati var palīdzēt uzlabot esošo likumdošanu saistībā ar elektronisko cigarešu lietošanu.

Electronic cigarettes have gained widespread popularity globally in recent years, especially among young adults, raising significant public health concerns. The current study aimed to investigate the factors influencing electronic cigarette usage patterns among young adults aged 18 to 30 in Latvia. A sample of 642 participants (401 females, 241 males) completed an anonymous online survey which examined self-reported access to vaping products, community and peer influence on the usage frequency of these products and the participants’ health risk awareness of vaping. Other parameters such as one’s likelihood of influencing others to use electronic cigarettes and the likelihood of using substances in an electronic cigarette were also investigated. The findings revealed a significant association between the accessibility of vaping products and vaping frequency, highlighting the impact of easy access on increased usage. Community and peer influences were also strongly linked to vaping frequency, emphasising the role of social norms and peer relationships on the participants’ vaping behaviour. Additionally, higher health risk awareness of vaping was associated with lower vaping frequency and substance use in the form of vaping, underlining the importance of education in potential harms of electronic cigarette usage. However, the study noted that the association between health risk awareness and substance use parameters was relatively low, suggesting the presence of other factors that influence this. Overall, this study provides valuable insights into the complex interplay of individual, social, and environmental factors shaping vaping behaviours among young adults in Latvia, which can help to improve the current already existing interventions and policies around electronic cigarette usage.