Silimarīna un dažu pretdiabēta zāļu ietekme uz oksidatīvā stresa biomarķieriem aknu steatozes in vitro modelī

Abstract

Nealkoholisko tauku aknu slimību raksturo pārmērīga tauku uzkrāšanās aknās, kas bieži saistīta ar oksidatīvo stresu un iekaisumu. Šajā pētījumā pētīta silimarīna, metformīna un pioglitazona ietekme uz oksidatīvā stresa biomarķieriem in vitro aknu šūnu HepG2 steatozes modelī, kā arī pētīta šo vielu spēja tieši reaģēt ar brīvajiem radikāļiem. Šūnu supernatantā un bioķīmiskajās reakcijās tika mērīti reaktīvo skābekļa sugu un ūdeņraža peroksīda līmeņi un superoksīda dismutāzes aktivitāte. Pētītās vielas ievērojami uzlaboja šūnu antioksidantu aizsardzību, samazinot oksidatīvā stresa marķieru sekrēciju, taču bez šūnu testos antioksidantu efektus uzrādīja galvenokārt silimarīns. Secinājām, ka metformīns un pioglitazons nebūdami klasiski antioksidanti savu darbību izpauž iekššūnu procesos.

Nonalcoholic fatty liver disease is characterized by excessive fat accumulation in the liver, often associated with oxidative stress and inflammation. This study investigated the effects of silymarin, metformin and pioglitazone on biomarkers of oxidative stress in an in vitro steatosis model of HepG2 liver cells, as well as the ability of these substances to directly react with free radicals. Reactive oxygen species and hydrogen peroxide levels and superoxide dismutase activity were measured in cell supernatant and biochemical reactions. The studied substances significantly improved the antioxidant defense of cells by reducing the secretion of markers of oxidative stress, but in cell-free tests antioxidant effects were mainly shown by silymarin. We concluded that metformin and pioglitazone, not being classic antioxidants, manifest their activity via intracellular processes.