Cilvēku zarnu trakta mikrobioma rādītāju asociācija ar uztura paradumiem atkarībā no to atbilstības uztura rekomendācijām

Abstract

Uzturam ir būtiska ietekme uz zarnu mikrobiomu, tomēr uztura analīzes pieejām ir vairāki būtiski trūkumi. Šī pētījuma mērķis bija uzlabot indivīdu uztura definēšanas metodes, validēt izstrādāto dizainu izmantojot LMP dalībnieku sniegto informāciju uztura dienasgrāmatā, un, izmantojot mikrobioma datus paredzēt indivīdu uztura paradumus. Pētījumā iekļautie dalībnieki tika iedalīti divās grupās balstoties uz uztura paradumu atbilstību rekomendācijām un tika savstarpēji salīdzināti izmantojot dažādus mikrobioma rādītājus. Lai gan netika konstatētas būtiskas atšķirības alfa daudzveidības indeksos, iegūtie rezultāti norāda uz atšķirībām mikrobioma sastāvā un to tīklojuma rādītājos starp uztura grupām. Mikrobiālo centrmezglu relatīvā izplatība nav piemērots rādītājs indivīdu stratificēšanai pēc to uztura paradumu atbilstības rekomendācijām.

Nutrition is a major factor affecting the gut microbiome. However, current approaches to analyse the dietary data face several issues. This study aimed to improve methods for defining individual diets, validate the developed design using dietary information from participants of the Latvian Microbiome Project, and predict dietary habits of individuals using microbiome data. Study participants were divided into two groups based on their adherence to dietary guidelines, with further comparison based on different gut microbiome markers. Although no differences were observed in alpha-diversity indices, results indicated differences in gut microbiome composition and microbial network centrality measures between groups. The relative abundance of identified microbial hubs was a poor indicator for predicting the dietary patterns of participants.