Intervālās badošanās ietekme uz fiziskajām darbspējām pēc ogļhidrātu pastiprinātas uzņemšanas pirmsslodzes periodā

Abstract

Bakalaura darbā tika izvēlēta laiku ierobežojošā 16/8 intervālā badošanās ēšanas režīms, kas tika izpildīta 21 dienu. Tika veikts pirmais mērījūms, pēc kura pētāmie dalībnieki no badošanās grupas ievēroja intervālās badošanās ēšanas režimu. Pēc 14 dienām pētāmie dalībnieki veica kontroles mērījumu. Pētījuma dalībnieki turpināja ievērot ēšanas režīmu vēl 6 dienas, tad veica pastiprinātu ogļhidrātu uzņemšanu, un nākamajā dienā veica modificēto slodzes tetu. Ar modificētu Astranda-Rīminga slodzes testa rezultātu palīdzību tika noteikta VO2max, Pirms otrā slodzes mērījuma testa tika uzņemti 10g ogļhidrāti uz katru ķermeņa masas kilogramu. No iegūtajiem rezultātiem (badošanās grupas vidējais VO2max atšķirība ir 0.15 L/min, bet kontroles grupas – 0.11 L/min) nevar secināt, ka intervālā badošanās pirms ogļhidrātu patiprinātas uzņemšanas uzlabo fizisko darbspēju.

In this study, a time limited 16/8 intermittent fasting eating method was used, which took place over 21 days. The first measurements were made, then participants from the fasting group starter intermittent fasting eating regime. After 14 days a control measurement was made, after which participants continued their eating regime for 6 more days. A day before the last measurement, the participants did carbohydrate loading. With modified Astrand-Rhyming test VO2max was determined. Before the second modified test 10g of carbohydrates per body mass kilogram was consumed. From gained results (fasting groups average VO2max difference was 0.15 L/min, but control groups – 0.11 L/min) it can not be concluded, that intermittent fasting before carbohydrate loading does in fact increase physical endurance.