Kaislību loma paštapšanā: miesiski eksistenciālā perspektīva

Abstract

Bakalaura darba caurviju tēma ir kaislību loma paštapšanā. Kaislības tiek aplūkotas miesas fenomenoloģijas tvērumā, pievēršoties Morisa Merlo-Pontī un Benrharda Valdenfelza filosofijai. Atainojot patību kā procesuālu, akcentējot patapšanas dinamisko raksturu, darba mērķis ir definēt apiešanos ar kaislībām kā centrālu patības dinamiskajā un radošajā tapšanā, pievēršoties iemiesoto kaislību ontoloģiskajiem un ētiskajiem apsvērumiem. Attīstot kaislību jēdzienu kā tiekšanos uz pasauli, tās tiek postulētas kā nepieciešamas radošuma un spontānuma īstenošanā. Kaislības izārda patības ieradumu tīklu, tādejādi virza uz priekšu tapšanas procesu un attiecas uz pašrūpi. Izvēršot kaislību problemātiku patīgo un producēto vēlmju problemātikā, tiek piedāvāta Ivana Illiča konvivialitātes izpratne kā pašrūpi veicinoša attiecību forma.

The bachelor’s thesis researches the role of passions in self-becoming. Passions are examined through the lens of lived-body phenomenology, focusing on the work of Maurice Merleau-Ponty and Bernhard Waldenfels. Defining selfhood as processual and exposing the dynamic character of self-becoming, the objective of the work is to define the handling of passions as central to the dynamic and creative formation of selfhood, addressing the ontological and ethical considerations of embodied passions. By the concept of passion as a striving towards the world, they are postulated as necessary for the realization of creativity and spontaneity. Passions disrupt the network of habit and care, thereby advancing the process of becoming and relating to self-care. In the context of exploring the issue of passions in the problematic of authentic and produced desires, the understanding of conviviality by Ivan Illich is offered as a social framework with the potential to promote self-care in relation to the passions.