Browsing Bioloģijas fakultāte / Faculty of Biology by Author "Brūmelis, Guntis"
Now showing items 1-20 of 23
-
Aizsargjoslu mežu funkcionalitātes un bioloģiskās daudzveidības struktūru indikatori Pilsupes piekrastes mežos
Kinna, Valters (Latvijas Universitāte, 2016)Maģistra darbā “Aizsargjoslu mežu funkcionalitātes un bioloģiskās daudzveidības struktūru indikatori Pilsupes piekrastes mežos” analizēta Pilsupes aizsargjoslu mežu valdošās koku sugas vēsturiskā sukcesija pēc izmaiņām ... -
Biotopu apsaimniekošanas ietekme uz veģetāciju un ozolu atjaunošanos dabas liegumā "Paņemūnes meži"
Jakovļeva, Jolanta (Latvijas Universitāte, 2015)DL „Paņemūnes meži” tika veikta apsaimniekošana – izcērtot 2.stāvā un paaugā esošās egles. Eksperimentālie meža biotopu apsaimniekošanas darbi tika veikti LIFE+ projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un ... -
Dabisko mežu biotopu indikatrsugu kontinuitāte aizaugušās parkveida pļavās aizsargājamā ainavu apvidā "Ziemeļgauja”
Vikmane, Sandra (Latvijas Universitāte, 2013)Dabisku mežu biotopu indikatorsugu un biotopam speciālo sugu Anomodon longifolius (Brid.) Hartm., Homalia trichomanoides (Hedw.) B.,S. et G., Ulota crispa (Hedw.) Brid., Neckera pennata Hedw., Graphis scripta (L.) Ach., ... -
Dižskābarža Fagus sylvatica (L.) izplatība Šķēdes mežu novadā.
Sabule, Liene (Latvijas Universitāte, 2009)Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica (L.) ir saimnieciski vērtīga lapu koku suga. Tas ir plaši sastopams Centrāleiropā un ir dominējošā koku suga mežu biotopos. Latvijā dižskābardis kā introducēta suga sastopams Kurzemē ... -
Eiropas Savienības nozīmes biotopa Veci, dabiski boreāli meži 9010
Laugale, Undīne (Latvijas Universitāte, 2024)Pētījumā novērtēti mežu biotopu monitoringa un inventarizācijas anketā esošie kvantitatīvie kritēriji, pēc kā tiek noteikta biotopa kvalitāte. Lai pārbaudītu, vai šie kritēriji ir Latvijā esošo 9010* Veci vai dabiski boreāli ... -
Ekoloģisko koku ietekme uz kokaugu atjaunošanu un to nozīme sūnu un ķērpju sugu, kā arī mikrodzīvotņu daudzveidībā damaksnī un vērī
Barone, Ilze (Latvijas Universitāte, 2023)Daudzviet pasaulē cirsmās tiek saglabāti ekoloģiskie koki, un ir nepieciešams noskaidrot, kāda ir šo koku ietekme uz jaunās paaudzes kokiem meža ekosistēmā. Pētījumā apsekotas 20 jaunaudzes Latvijas teritorijā. Katrā no ... -
Eksperimentālās apsaimniekošanas ietekme uz bioloģisko daudzveidību ES aizsargājamā biotopā Skujkoku meži uz osveida reljefa formām
Grebeža, Annija (Latvijas Universitāte, 2016)Darbā pētītas meža apsaimniekošanas metodes ES aizsargājamā biotopā 9060* Skujkoku meži un osveida reljefa formām. Rāznas Nacionālā parka Dagdas mežniecības divos nogabalos tika izveidoti katrā pa 9 parauglaukumiem. Tika ... -
Epifītisko ķērpju daudzveidība un tās ietekmējošie faktori platlapju koku mežos
Štikāne, Kristīne (Latvijas Universitāte, 2017)Platlapju koku mežos ir liela epifītisko ķērpju daudzveidība, taču šādi meži Latvijā ir reti sastopami. Lielākoties epifītisko ķērpju daudzveidība Latvijā ir pētīta aizsargājamās teritorijās, tāpēc zināšanas par ķērpju ... -
Izmaiņas Quercus robur pieauguma dinamikā pēc atēnošanas mistraudzēs
Liepiņa, Agnese Anta (Latvijas Universitāte, 2021)Maģistra darbs „Izmaiņas Quercus robur pieauguma dinamikā pēc atēnošanas mistraudzēs” izstrādāts Latvijas Universitātes Botānikas un ekoloģijas katedrā, laika posmā no 2019. gada novembra līdz 2021. gada maijam. Boreālo-nemorālo ... -
Kokaudžu attīstība bijušajās parkveida pļavās Moricsalā kopš 19. gadsimta
Kondratovičs, Toms (Latvijas Universitāte, 2011)Darbā apskatīts kā attīstījušās Moricsalas parkveida pļavas kopš apsaimniekošanas pasākumu pārtraukšanas 1912. gadā. Kopš rezervāta izveidošanas 1912. gadā pētāmajā teritorijā novērojama pakāpeniska bijušo pļavveidīgo ... -
Moricsalas mežu veģetācijas izmaiņas parauglaukumos, salīdzinot 1928 un 2012 gadu datus
Kokarēviča, Ilze (Latvijas Universitāte, 2013)Ozolu meži Latvijā ir reti sastopami, un trūkst pētījumu, kas izskaidrotu, kā tajos noris sukcesija un kā tie izmainās ilgā laika posmā, ja nav antropogēnās ietekmes. Darba mērķis ir raksturot sukcesiju netraucētos mežu ... -
Nemorālo lakstaugu sugu izplatība Latvijā un to ietekmējošie faktori
Artistova, Anna (Latvijas Universitāte, 2016)Latvijā platlapju meži ir ģeogrāfiskās izplatības ziemeļmalā, platlapju mežu raksturīgā veģetācija mūsdienās vairāk ir sastopama Viduseiropā. Latvijā platlapju meži ir reti, tie aizņem tikai ~1% no kopējās mežaudžu platības ... -
Nemorālo lakstaugu sugu izplatība platlapju mežos un to ietekmējošie faktori
Artistova, Anna (Latvijas Universitāte, 2018)Latvijas teritorijā klimata ziņā platlapju mežu augšanai ir labvēlīgi apstākļi, tomēr šobrīd tie ir reti sastopami un fragmentēti nelielās platībās, tie aizņem tikai ~1% no kopējās mežaudžu platības valstī. Daļa platlapju ... -
Pacilās vai vagās stādīto priedes (Pinus sylvestris) un egles (Picea abies) stādu agrīnā attīstība āreņos un citi meža atjaunošanas sekmīgumu ietekmējošie faktori
Blate, Katrīna (Latvijas Universitāte, 2017)Augsnes sagatavošana ir plaši izmantota prakse parastās egles (Picea abies) un parastās priedes (Pinus sylvestris) audžu atjaunošanā. Visplašāk izmantotās augsnes sagatavošanas metodes ir vagu un pacilu izveide, šīs metodes ... -
Parastās priedes audzes vecuma struktūra un atjaunošanās dinamika uz Skaista ezera salām Cenas tīrelī
Liepiņa, Agnese Anta (Latvijas Universitāte, 2019)Dabisko purva ekosistēmu atjaunošanas ietvaros 2006. gadā Cenas tīrelī veikta dambju sistēmas izbūve uz meliorācijas grāvjiem, kas būtiski ietekmēja purva hidroloģiskos un ekoloģiskos apstākļus. Par darba mērķi izvirzīts ... -
Piepju Aphyllophorales daudzveidību ietekmējošie faktori uz atmirušās koksnes egļu mežos
Šūba, Undīne (Latvijas Universitāte, 2015)Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir piepju sugu daudzveidība uz atmirušās koksnes, atkarībā no koksnes sadalīšanās pakāpes, diametra, garuma, vecuma un kritalu attāluma virs zemes, egļu mežu teritorijās. Ierīkoti 14 ... -
Platlapju kokaudzes vecumstruktūra un dabiskā atjaunošanās
Voiceščuka, Anna (Latvijas Universitāte, 2018)Latvijā platlapju meži aizņem samērā mazu teritoriju. Tie saistīti ar nemorālo lakstaugu sugu veģetāciju un daudz retām sugām. Ekoloģiskās sukcesijas rezultātā platlapju mežos notiek kokaudzes maiņa, kas var sekmēt tipiskās ... -
Sakņu piepes Heterobasidion spp. genotipu attīstība egļu Picea abies (L.) H. Karst. mežaudzē platlapju kūdrenī Oxalidosa turf. mel.
Grosberga, Magdalēna (Latvijas Universitāte, 2021)Sakņu piepe ir sakņu trupi izraisoša bazīdijsēne, kas galvenokārt inficē skuju kokus saimnieciskajos mežos un rada lielus ekonomiskos zaudējumus. Tā kā egļu mežaudžu ierīkošana tiek veikta arī nosusinātās kūdras augsnēs ... -
Sugu daudzveidība kā meža kvalitātes indikators
Firstova, Mārīte (Latvijas Universitāte, 2013)Darba mērķis ir noskaidrot α- un β-daudzveidību dažādam organismu grupām un to saistību ar meža struktūru daudzveidību divos telpiskajos mērogos (50 m un 500 m garumā). Par potenciālajiem indikatoriem izvēlētas sūnas un ... -
The use of serial elution technique to determine cellular concentrations in moss in biomonitoring
Brūmelis, Guntis (1996)