Kultūras atsauces kinofilmu subtitru tulkojumos

Abstract

Šajā darbā autors atspoguļo izplatītākās akadēmiskās paradigmas, kas attiecas uz subtitru tulkojumu atveidi. Pētījuma korpuss ir piecas dažādu žanru Holivudas filmas, kurās sastopamas dažādas kultūras atsauces (piemēram, kalambūri, sakāmvārdi un citas frazeoloģiskās vienības). Pētījumā autors analizē avotteksta angļu valodā atveidi mērķtekstā latviešu valodā. Pētījuma teorētiskā bāze ir balstīta dāņu-zviedru autora Jana Pedersena (2011) darbos, kurš piedāvā tipoloģiju, kas attiecas uz subtitru tulkojumiem un kultūras atsauču atveidi. Tajā viņš uzsver intertekstualitāti un ierobežojumus laikā un telpā, kas īpaši raksturīgi subtitru atveidei (piemēram, nepieciešamība saspiest subtitru tekstu). Analīzei izvēlētās tulkošanas stratēģijas ir saglabāšana, specifikācija, tiešais tulkojums, vispārināšana, aizstāšana, izlaišana, oficiālais ekvivalents. Pētījuma metodoloģija ir balstīta uz kvantitatīvu pieeju, skaitot un nosakot īpatsvaru izmantotajām tulkošanas stratēģijām. Savukārt ar kvalitatīviem paņēmieniem – intertekstuālo analīzi, kritiskā diskursa analīzi un multimodālo diskursa analīzi tiek pētīti dažādi subtitru fragmenti, noteiktas tulkotāja veiktās izvēles un kultūras atsauču atveide latviešu valodā. Pētījuma pieeja ir deskriptīva un tiek uzsvērta tulkotāja kā tilta starp avota un mērķa kultūrām nozīme. Visbiežāk tulkotāji pētījuma korpusā iekļautajās filmās ir veikuši tiešo tulkojumu, kam seko vispārināšana, bet retāk tiek izmantota aizstāšanas stratēģija. Atslēgas vārdi: kultūras atsauces, subtitri, tulkošanas stratēģijas, alūzijas, intertekstualitāte

In the paper, the author highlights the most common academic paradigms about the rendering of subtitle translations. The corpus of the study is focused on movies different by genre, which have cultural references (e.g. puns, idioms, and other phraseological units). In the research, the author analyses the rendering of the source text in English to the target text in Latvian. The theoretical framework of the study is based on the Danish–Swedish author Jan Pedersen (2011), who introduces the typology regarding subtitle translations and cultural references, where he emphasizes the intertextuality and constraints in time and space specific for the subtitle rendering, (e.g. the need to condensate the text of the subtitles, etc). The specified translation strategies include retention, specification, direct translation, generalization, substitution, omission, and official equivalent. The research methodology is done using a quantitative approach when counting the percentage of different translation strategies in the corpus of research - this is significant for tracking the most employed strategies. This quantitative approach is also used for choosing the excerpts with cultural references, which are analysed with qualitative means – the critical discourse analysis, multimodal discourse analysis and intertextual analysis, highlighting the translator's strategies, decisions, and rendering of the cultural references in Latvian by the translator. The study is carried out as descriptive research, especially dealing with the role of the translator as a mediator and bridge between source and target cultures.