Fiskālo resursu izmantošanas apjoms COVID-19 krīzes laikā IKP krituma mazināšanā un ekonomiskās atveseļošanās veicināšanā ierobežoto fiskālo resursu apstākļos

Abstract

2020.gada 11.martā PVO izsludināja pandēmiju. Covid-19 valstu tautsaimniecības ietekmēja atšķirīgi. Ierobežoto fiskālo resursu izmantošanas apjoms dažās valstīs bija mazāks, bet citās valstīs,- šo fiskālo resursu izmantošana bija ievērojami lielāka, bet pirms krīzes IKP līmeņa atjaunošana ilgāka. Kas noteica lielāku IKP kritumu 2020.gadā, lēnāku pirmskrīzes IKP līmeņa atjaunošanu un lielākus ierobežoto fiskālo resursu izmantošanas apjomus? Valstīs ar labāku institūciju kvalitāti, pārvaldības efektivitāti, krīzes laikā bija mazāks IKP kritums, un tās ātrāk atjaunoja pirmskrīzes 2019.gada IKP līmeni un izmantoja mazākus ierobežotos fiskālo resursu apjomus. Atslēgas vārdi: Nemedicīnisko ierobežojošo pasākumu (NIP) stingrība, IKP kritums, pirmskrīzes IKP līmeņa atjaunošana, valdības parāds, institūciju kvalitāte, pārvaldības efektivitāte.

On March 11, 2020, the World Health Organization (WHO) declared the COVID-19 pandemic. The economic impact of the crisis varied across countries. The extent of limited fiscal resource utilization differed, - some countries using smaller volumes of fiscal resources, while others substantially larger, but still leading to longer recovery to pre-crisis Gross Domestic Product (GDP) levels. Countries with higher institutional quality and greater government effectiveness experienced a milder GDP contraction in 2020 and achieved a faster recovery to pre-pandemic 2019 GDP levels and utilized smaller expenditures of limited fiscal resources. Keywords: stringency of non-pharmaceutical interventions (NPIs), GDP contraction, recovery to pre-crisis GDP levels, government debt, institutional quality, government effectiveness.