Joda saturs mātes uzturā un pienā.

Abstract

Pētījuma mērķis ir izvērtēt ar uzturu uzņemto jodu sievietēm zīdīšanas laikā un ar mātes pienu ekskluzīvi zīdītiem zīdaiņiem. Šī pētījuma rezultātā tika noteikta statistiski nozīmīga pozitīva korelācijas starp joda saturu uzturā un joda saturu mātes pienā (r=0,383; p=0,007; n=49), kas norāda uz to, ka lielāks joda saturs mātes pienā ir saistīts ar lielāku joda satura uzņemšanu ar uzturu. Starp produktiem, kas satur jodu (zivis un to produkti, jūras veltes, olas, gaļa, piens un piena produkti), vāju pozitīvu korelāciju ar joda saturu mātes pienā uzrādīja piens un piena produkti (r=0,303; p=0,034; n=49), kā arī jodu saturošie uztura bagātinātāji (r=0,241; p=0,096; n=49). Tas varētu nozīmēt to, ka piena produktu patēriņam vai jodu saturošu uztura bagātinātāju devai palielinoties, palielinās arī joda saturs mātes pienā. Uztura datu analīze apstiprināja, ka jodēta sāls lietošana dalībnieču vidū ir zema: tikai 14% dalībnieču to iekļauj savā uzturā. Galvenie joda avoti sievietēm laktācijas periodā ir piens un piena produkti; palielinot to patēriņu uzturā, var palielināt joda saturu mātes pienā. Noteiktais joda saturs mātes pienā 63% dalībniecēm svārstījās no 15 līdz 92 μg L-1, kas norāda, ka viņu mazuļi neuzņem pietiekami jodu un tiem var būt joda deficīts. Veselības ministrijas minimālais ieteicamais joda saturs mātes uzturā (150 μg dienā) nenodrošina ekskluzīvi zīdītus mazuļus ar pietiekamu joda saturu mātes pienā. Joda saturs mātes uzturā korelē ar joda saturu mātes pienā.

Research objective is to evaluate the dietary intake of iodine in women during lactation and exclusively breastfed infants with human milk. A statistically significant positive correlation was determined between dietary iodine content and iodine content in human milk (r = 0,383, p = 0,007, n = 49), indicating that higher dietary iodine intake is associated with higher iodine content in human milk. Among fish, seafood and fish products, eggs, meat, milk and dairy products and iodine-containing dietary supplements, milk and dairy products (r=0,303, p=0,034, n=49) and iodine-containing dietary supplements (r=0,241; p=0,096; n=49) showed a weak positive association between the consumption of these products/supplements and the iodine content in human milk, which indicates that increasing dairy product consumption or the dose of iodine-containing dietary supplements also increases the iodine content in human milk. The iodised salt consumption during the lactation period is low, with only 14% of participants consuming it. The main sources of iodine in the diet of mothers living in Latvia are milk and dairy products, increasing their proportion in the diet can increase the iodine content in human milk. The study revealed that iodine level in human milk samples from 63% of participants ranged from 15 to 92 μg L-1, indicating that their infants were not receiving enough iodine and may be iodine deficient. The Ministry of Health of the Republic of Latvia recommended the maternal iodine intake of 150 μg per day does not provide exclusively breastfed infants with sufficient iodine. The iodine content in the mother's diet correlates with the iodine content in human milk; the more iodine a woman consumes, the more will be present in her milk.