Intrahospitālo komplikāciju salīdzinājums gados vecākiem cilvēkiem atkarībā no kājiņas fiksācijas veida pie gūžas locītavas totālās endoprotezēšanas

Abstract

Pētījuma aktualitāte. Globāli pacienti ar gūžas locītavas osteoartrītu bieži vien mazina slodzi uz skarto ekstremitāti, un šī ierobežotā slodze kombinācijā ar vecumu var veicināt sekundāras osteoporozes attīstību. Cementa neizmantojošu augšstilba kaula kāta implantēšana totālās gūžas endoprotezēšanas laikā gados vecākiem pacientiem joprojām ir diskutabla, jo pastāv paaugstināts agrīnu periprotētisku augšstilba kaula lūzumu risks. Savukārt cementēto kātu izmantošana saistās ar iespējamu kaula cementa implantācijas sindroma attīstību. Pētījuma mērķis. Intrahospitālo komplikāciju salīdzinājums starp hibrīda un bezcementa totālas gūžas locītavas endoprotezēšanas gados vecākiem pacientiem ar klīniski apstiprinātu osteoartrītu. Metodes un materiāli. Šajā retrospektīvajā pētījumā ir iekļauti VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” (TOS) pacienti, kuri ir 65 gadus veci un vecāki, kuriem laiku posmā no 2012. gada februāra līdz 2023. gada jūnija beigām bija veikta primārā unilaterālā totālā gūžas locītavas bezcementa vai hibrīda tipa endoprotezēšana osteoartrīta dēļ ar standarta gūžas locītavas komponentiem. Izslēgšanas kritēriji: citi iemesli gūžas locītavas totālajai endoprotezēšanai, revīzijas komponentu pielietošana, BHR (Birmingham hip resurfacing) sistēmas vai īso kājiņu (Nanos) pielietošana. Rezultāti. Kopumā 773 (84.85%) pacienti saņēma cementētu augšstilba kaula fiksāciju (hibrīda grupa), bet 138 (15.15%) – bezcementa augšstilba kaula fiksāciju (bezcementa grupa). Hibrīda endoprotezēšanas grupa bija ievērojami vecāka (Me = 72.38 vs. 68.18, p<0.001) un tajā bija lielāks sieviešu īpatsvars (67.79% vs. 47.83%, p<0.001). Šiem pacientiem biežāk tika konstatēts augstāks Amerikas Anesteziologu biedrības (ASA) fiziskā stāvokļa novērtējums (izkliede: 1-4 vs 1-3, p=0.022), kā arī pirmsoperācijas periodā biežāk tika lietoti staigāšanas palīglīdzekļi (46.44% vs. 21.74%, p<0.001). Hibrīda endoprotezēšanas grupā biežāk tika pielietota pirmsoperācijas tromboprofilakse (54.72% vs. 44.93%, p=0.034), un operācijas ilgums šajā grupā bija ilgāks salīdzinājumā ar bezcementa grupu (Me = 80 vs. 74, p=0.001). Hibrīda endoprotezēšanas grupā bija vairāk komplikāciju uz vienu pacientu (Me = 1 vs. 0, p=0.003) un lielāks komplikāciju kopējais īpatsvars (56.92% vs. 47.10%, p=0.033). Turklāt biežāk tika novērotas hemodinamiskās reakcijas operācijas laikā (Me = 1 vs. 0, p=0.011), īpaši acetabulārā komponenta implantācijas laikā (29.11% vs. 15.22%, p=0.001). Secinājumi. Gados vecākiem pacientiem ar osteoartrītu, kuriem tika veikta hibrīda tipa totālā gūžas locītavas endoprotezēšana, bija vairāk komplikāciju salīdzinājumā ar tiem, kuriem tika veikta bezcementa tipa totālā gūžas locītavas endoprotezēšana.

Background. Globally, individuals with hip osteoarthritis frequently reduce weight–bearing on the affected limb, which, when combined with advancing age, can lead to secondary osteoporosis. The use of cementless femoral stems in total hip arthroplasty for elderly patients remains debatable due to the heightened risk of early periprosthetic femoral fractures. Conversely, cemented femoral stems are associated with the potential bone cement implantation syndrome. Aim. Comparing in-hospital complications between hybrid vs. cementless groups in total hip arthroplasty in elderly patients with osteoarthritis. Methods and materials. A retrospective study was conducted at the Hospital of Traumatology and Orthopaedics (HTO) on patients aged 65 years and older who underwent unilateral total cementless or hybrid hip joint arthroplasty due to osteoarthritis between February 2012 and the end of June 2023. Patients were selected from the HTO arthroplasty register, and complications data were added from their case histories. Exclusion criteria: other reasons for total hip arthroplasty, applications of revision components, BHR (Birmingham hip resurfacing) system, or a short femoral component. Results. Seven hundred seventy-three patients (n=773, 84.85%) underwent cemented femoral fixation, while one hundred thirty-eight patients (n=138, 15.15%) underwent cementless fixation. The cemented group was significantly older (Me = 72.38 vs. 68.18, p<0.001). Patients in the cemented group also had a higher preoperative ASA (American Society of Anesthesiologists Classification) physical status (range: 1-4 vs. 1-3, p=0.022) and more often used walking aids preoperatively (46.44% vs. 21.74%, p<0.001). Additionally, preoperative thromboprophylaxis was more frequently applied in the cemented group (54.72% vs. 44.93%, p=0.034). The operation duration was longer in the cemented group (Me = 80 vs. 74 minutes, p=0.001). The cemented femoral fixation group experienced more complications per patient (Me = 1 vs. 0, p=0.003) and a higher overall complication rate (56.92% vs. 47.10%, p=0.033). Furthermore, hemodynamic reactions during surgery were more frequently observed in the cemented group (Me = 1 vs. 0, p=0.011), particularly during acetabular component implantation (29.11% vs. 15.22%, p=0.001). Conclusion. Elderly patients with osteoarthritis who undergo hybrid total hip arthroplasty experience more complications than those who undergo cementless total hip arthroplasty.