Dažādu faktoru ietekme uz staru terapijas akūto komplikāciju attīstību pacientēm ar ne-metastātisku krūts vēzi

Abstract

Krūts vēzis ir viena no visbiežāk diagnosticētajām onkoloģiskajām slimībām sievietēm visā pasaulē. Staru terapija ir neatņemama krūts vēža ārstēšanas sastāvdaļa, tomēr tās laikā nereti attīstās blakusparādības, kas var negatīvi ietekmēt pacientu dzīves kvalitāti un terapijas efektivitāti. Ir zināms, ka staru terapijas panesamību var ietekmēt vairāki faktori, tostarp smēķēšana, alkohola lietošana, cukura diabēts un paaugstināts ķermeņa masas indekss, tomēr šo faktoru ietekmes mehānismi un apmērs joprojām nav pilnībā izpētīti. Mērķi: novērtēt akūto staru terapijas izraisīto komplikāciju biežumu un smaguma pakāpi pacientēm ar ne-metastātisku (M0) krūts vēzi, kā arī analizēt izvēlēto riska faktoru — smēķēšanas, alkohola lietošanas, cukura diabēta un citu klīnisko un patoloģisko faktoru iespējamo ietekmi uz šo komplikāciju attīstību Uzdevumi: Apkopot informāciju no jaunākām vadlīnijām un citiem starptautiski citējamiem avotiem par staru terapijas izraisītajām komplikācijām krūts vēža gadījumā. Raksturot pētāmo pacientu grupu, iekļaujot demogrāfiskos, klīniskos un laboratoriskos parametrus pirms un pēc staru terapijas. Novērtēt biežāk sastopamās akūtās staru terapijas komplikācijas, tostarp radiācijas izraisītu dermatītu (izmantojot RTOG klasifikāciju), nogurumu (balstoties uz FSS aptauju), kā arī leikopēniju un neitropēniju (saskaņā ar RTOG klasifikāciju). Veikt statistisku analīzi, lai noteiktu iespējamo izvēlēto riska faktoru saistību ar akūtu staru terapijas komplikāciju attīstību. Salīdzināt asins ainas parametru izmaiņas trīs dažādos laika posmos (pirms staru terapijas uzsākšanas, terapijas noslēgumā un vienu mēnesi pēc tās pabeigšanas), ar mērķi analizēt hematoloģisko rādītāju dinamiku un identificēt iespējamās terapijas izraisītās izmaiņas. Rezultāti: Pētījumā tika iekļautas pacientes ar ne-metastātisku krūts vēzi, kuras saņēma staru terapiju Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs, Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikā. Statistiskā analīze liecina, ka ķīmijterapijas pielietošana ir saistīta ar paaugstinātu hematoloģiskās toksicitātes risku, īpaši ar leikocītu un neitrofilu skaita izmaiņām, kā arī ar samazinātu limfocītu un trombocītu līmeni. 5 Izmantojot noguruma novērtēšanai Fatigue Severity Scale (FSS), tika konstatēts, ka noguruma pakāpe visbiežāk korelēja ar audzēja tipu, īpaši terapijas noslēgumā. Pašreizējā smēķēšana un alkohola lietošana nebija statistiski nozīmīgi saistītas ar akūtas toksicitātes attīstību, tomēr alkohola lietošanas biežums korelēja ar leikocītu toksicitātes pakāpi (p = 0,030). No visiem analizētajiem bioloģiskajiem marķieriem, tikai Ki-67 ekspresija terapijas noslēgumā parādīja statistiski nozīmīgu saistību ar ādas toksicitāti, pacientēm ar paaugstinātu Ki-67 līmeni bija lielāks risks akūto ādas reakciju attīstībai. Turklāt pTNM stadija un iepriekšēja ķīmijterapijas saņemšana identificētas kā nozīmīgi riska faktori, kas ietekmē ādas, kā arī rīkles u

Introduction: Breast cancer is one of the most commonly diagnosed oncological diseases among women worldwide. Radiotherapy is an essential component of breast can- cer treatment; however, it often causes side effects that can negatively impact patients' quality of life and treatment effectiveness. It is known that several factors — including smoking, alcohol consumption, diabetes mellitus, and elevated body mass index — can influence radiotherapy tolerance. However, the mechanisms and extent of their impact remain insufficiently studied. Aim of the Study: To evaluate the frequency and severity of acute radiotherapy- induced complications in patients with non-metastatic (M0) breast cancer, and to analyze the potential impact of selected risk factors — such as smoking, alcohol consumption, diabetes mellitus, and other clinical and pathological factors — on the development of these complications. Objectives of the Study: • To collect information from the latest guidelines and other internationally citable sources regarding radiotherapy-induced complications in breast cancer. • To characterize the study group, including demographic, clinical, and laboratory parameters before and after radiotherapy. • To assess the most common acute radiotherapy complications, including radia- tion-induced dermatitis (using the RTOG classification), fatigue (based on the FSS questionnaire), leukopenia, and neutropenia (according to the RTOG classi- fication). • To perform statistical analysis to determine the potential associations between se- lected risk factors and the development of acute radiotherapy complications. • To compare changes in blood parameters at three time points (before the start of radiotherapy, at the end of treatment, and one month after its completion) in order to analyze the dynamics of hematological indicators and identify possible therapy- induced changes. Results: The study included patients with non-metastatic breast cancer who received radiotherapy at the Department of Therapeutic Radiology and Medical Physics, Latvian Oncology Center, Riga East University Hospital. Statistical analysis showed that the use 7 of chemotherapy was associated with an increased risk of hematologic toxicity, particu- larly changes in leukocyte and neutrophil counts, as well as a decrease in lymphocyte and platelet levels. Using the Fatigue Severity Scale (FSS) for fatigue assessment, it was found that fatigue severity most commonly correlated with tumor type, especially at the end of ther- apy. Current smoking and alcohol use were not statistically significantly associated with the development of acute toxicity; however, alcohol consumption frequency did correlate with the degree of leukocyte toxicity (p = 0.030). Among all analyzed biological markers, only Ki-67 expression at the end of therapy showed a statistically significant association with skin toxicity — patients with elevated Ki-67 levels were at higher risk of developing acute skin reactions. Furthermor