Miega artēriju revaskularizācijas rezultātu īstermiņa un ilgtermiņa izvērtējums

Abstract

Ievads: Galvenās iespējas miega artēriju stenozes revaskularizācijai un insulta profilaksei ietver CEA un CAS. Šobrīd Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Asinsvadu ķirurģijas centrs ir viens no Eiropas lielākajiem miega artēriju revaskularizācijas centriem, gadā veicot vairāk kā 400 miega artēriju revaskularizācijas. Tomēr sistēmātisks miega artēriju revaskularizācijas izvērtējums līdz šim nav veikts. Pētījuma mērķīs: Izvērtēt CEA un CAS perioperatīvos notikumus, īstermiņa un ilgtermiņa komplikācijas. Materiāli un metodes: Retrospektīvi prospektīvā pētījuma ietvaros, ar atbildīgā darba vadītāja palīdzību, izmantojot PSKUS elektroniskās datu sistēmas “Ārstu birojs” un “DataMed”, tika ievākti dati par pacientiem, kuriem tika veikta miega artēriju endarterektomija vai stentēšana laika posmā no 2022. gada līdz 2024. gadam. Pētījuma otrajā daļā tika veikta telefoniska pacientu apzvanīšana, lai noskaidrotu iespējamos pēcoperācijas vēlīnos notikumus, kuri nav reģistrēti PSKUS. Dati tika apkopoti Microsoft Excel programmā analizēti, izmantojot statistiskās analīzes programmu IBM SPSS (29.0 versiju). Rezultāti: Kopumā pētījumā tika iekļauti 822 pacienti, no kuriem 64,2% bija vīrieši. Asimptomātiska miega artērijas stenoze bija 52,3% pacientiem un simptomātiska – 47,7%. Lielākajai daļai pacientu tika veikta CEA (97,8%), kamēr CAS tika veikta 2,2% gadījumos. Pēcoperācijas komplikācijas tika novērotas 9,7% pacientu (n = 80). Visbiežāk sastopamās komplikācijas bija disestēzija (2,1%) un hipoestēzija (1,8%), kam sekoja balss izmaiņas (1,3%), pēcoperācijas hematoma (1,0%), disfāgija (0,5%), pēcoperācijas infekcija (0,5%), restenoze (0,4%), kraniālo nervu bojājums (0,2%) un cerebrālās hiperperfūzijas sindroms (turpmāk – CHS) (0,1%). Cerebrovaskulārie notikumi tika fiksēti 1,8% pacientiem, tostarp išēmisks insults (1,5%), tranzitora išēmiska lēkme (0,2%), amauroze (0,1%). Išēmiska insulta risks pēc CEA pacientiem ar augstu bifurkāciju, salīdzinot ar normālu bifurkāciju, bija attiecīgi 3,6% pret 1,0% (p=0,043). Išēmiska insulta risks, salīdzinot pacientus ar insulinējamu un neinsulinējamu CD, ir 6,1% un 0,0% (p=0,026). Secinājumi: CEA ir galvenā miega artērijas stenozes ārstēšanas metode. Pēcoperācijas komplikāciju biežums PSKUS Asinsvadu ķirurģijas centrā ir zemāks nekā vidēji aprakstīts literatūrā. Perioperatīvais notikumu risks simptomātiskiem un asimptomātiskiem pacientiem pētījuma ietvaros bija vienāds. Pacientiem ar augsti lokalizētu bifurkāciju ir lielāks išēmiska insulta risks, salīdzinot ar pacientiem, kuriem bifurkācija atrodas ceturtā kakla skriemeļa līmenī vai zem tā. Insulinējams cukura diabēts ir saistāms ar augstāku perioperatīvo išēmiska insulta risku, salīdzinot ar neinsulinējamu cukura diabētu.

Introduction: The primary treatment options for carotid artery stenosis and stroke prevention are CEA and CAS. Currently the Vascular Surgery Center of Pauls Stradins Clinical University Hospital, is one of the largest carotid revascularization centers in Europe, performing more than 400 carotid revascularization procedures annually. However, a systematic evaluation of carotid revascularization practices has not yet been conducted. Aim: To evaluate the perioperative events, as well as the short-term and long-term complications associated with CEA and CAS. Materials and methods: As part of a retrospective-prospective study, and with the support of the academic supervisor, data were collected from the electronic medical record systems “Ārstu Birojs” and “DataMed” at Pauls Stradiņš Clinical University Hospital for patients who underwent carotid endarterectomy or carotid artery stenting between 2022 and 2024. In the second phase of the study, patients were contacted by phone to identify possible late postoperative events that were not recorded in the PSKUS system. The data were compiled using Microsoft Excel and analyzed with the statistical software IBM SPSS, version 29.0. Results: A total of 822 patients were included in the study, of whom 64.2% were male. Asymptomatic carotid artery stenosis was documented in 52.3% of patients, while 47.7% had symptomatic stenosis. Data on CEA were available in 97.8% of cases, while CAS was performed in only 2.2% of cases. Postoperative complications were observed in 9.7% of patients (n = 80). The most common complications were dysesthesia (2.1%) and hypoesthesia (1.8%), followed by voice changes (1.3%), hematoma (1.0%), dysphagia (0.5%), infection (0.5%), restenosis (0.4%), cranial nerve injury (0.2%), and cerebral hyperperfusion syndrome (0.1%). Cerebrovascular events occurred in 1.8% of patients, including ischemic stroke (1.5%), transient ischemic attack (0.2%), and amaurosis (0.1%). The risk of ischemic stroke following CEA in patients with high carotid bifurcation was 3.6%, compared to 1.0% in those with normal bifurcation (p=0.045). When comparing patients with insulin-dependent and non–insulin-dependent diabetes mellitus, the risk of ischemic stroke was 6.1% and 0.0%, respectively (p=0.026). Conclusion: Carotid endarterectomy is the main treatment for carotid artery stenosis. The incidence of postoperative complications at the Vascular Surgery Centre of Pauls Stradins Clinical University Hospital is lower than the average reported in the literature. In this study, the perioperative event risk was similar in both symptomatic and asymptomatic patients. Patients with a high carotid bifurcation had a greater risk of ischemic stroke compared to those with a bifurcation located at or below the level of the fourth cervical vertebra. Insulin-dependent diabetes mellitus was associated was associated with a higher perioperative risk of ischemic stroke compared to non–insulin-dependent diabetes mellitus.