Otrā tipa cukura diabēta pirmreizēja diagnostika un ar slimību saistīto komplikāciju, nelabvēlīgo riska faktoru izvērtējums diagnostikas brīdī

Abstract

Cukura diabēts ir hroniska metabola slimība, kas saistīta ar nopietnām komplikācijām, kuras ievērojami samazina dzīves kvalitāti un var novest pie priekšlaicīgas mirstības. Lielākajai daļai 2. tipa cukura diabēta (2TCD) slimnieku attīstās komplikācijas, kuru dēļ samazinās dzīves kvalitāte, pieaug invaliditātes un nāves risks. Pēdējos gados veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka diabētisko komplikāciju patofizioloģijā nozīmīgi ir vairāki faktori: ģenētiskie, bioķīmiskie un neadekvāti kontrolēts glikozes līmenis. Tēmas aktualitāti nosaka fakts, ka aptuveni 588 miljoniem pieaugušo visā pasaulē ir diagnosticēts diabēts, un prognozēts, ka 2050. gadā šis skaitlis pieaugs līdz 853 miljoniem, kas radīs ievērojamu slogu veselības aprūpei visā pasaulē. Latvijā reģistrēto cukura diabēta pacientu skaits ir pieaudzis — 2022. gadā tika reģistrēti 98 055 pacienti, no kuriem 94 % jeb 92 172 pacientiem tika diagnosticēts 2TCD. Šī darba mērķis ir uzlabot diabēta diagnostikas kvalitāti primārās veselības aprūpes praksēs, samazinot komplikāciju rašanos un optimizējot resursu izmantošanu agrīnas diagnostikas procesā. Apkopojot pētījuma datus, secināts, ka lielākajai daļai pacientu bija diabēta riska faktori: aptaukošanās, vidējais ķermeņa masas indekss (ĶMI) 33,57 kg/m², pozitīvs smēķētāja statuss, pozitīva ģimenes anamnēze, hipertensija un dislipidēmija. Vidējais pacientu vecums ir 64,55 gadi, kas ir ievērojami augstāks nekā Amerikas Diabēta asociācijas (ADA) vadlīnijās minētais skrīninga sākuma vecums. Tas varētu norādīt uz to, ka 2TCD tiek diagnosticēts vēlākā attīstības stadijā, kad jau ir sastopamas slimības komplikācijas. Pētījumā iegūtie rezultāti norāda uz to, ka nepieciešams uzlabot 2TCD diagnostiku. Būtu jāizglīto sabiedrība par cukura diabēta riska faktoriem un to ietekmi uz veselību, lai mazinātu šīs slimības turpmāku izplatību. Liekais svars identificēts kā potenciāls riska faktors.

Diabetes mellitus is a chronic metabolic disease associated with serious complications that significantly reduce the quality of life and may lead to premature mortality. The majority of patients with type 2 diabetes mellitus (T2DM) develop complications that impair quality of life and increase the risk of disability and death. Recent studies have demonstrated that several factors — genetic, biochemical, and inadequately controlled blood glucose levels — play a significant role in the pathophysiology of diabetic complications. The relevance of this topic is underscored by the fact that approximately 588 million adults worldwide have been diagnosed with diabetes, and it is projected that by 2050 this number will rise to 853 million, placing a substantial burden on healthcare systems globally. In Latvia, the number of registered diabetes patients has increased — in 2022, 98,055 patients were registered, of whom 94%, or 92,172 patients, were diagnosed with T2DM. The aim of this study is to improve the quality of diabetes diagnostics in primary healthcare practices by reducing the incidence of complications and optimizing resource use in the early diagnostic process. Summarizing the study data, it was concluded that the majority of patients had diabetes risk factors: obesity (mean body mass index (BMI) was 33.57 kg/m²), positive smoking status, positive family history, hypertension, and dyslipidemia. The mean age of patients was 64.55 years, which was significantly higher than the age at which screening is recommended according to the American Diabetes Association (ADA) guidelines. This may have indicated that type 2 diabetes (2TCD) was diagnosed at a later stage of development, when complications of the disease had already manifested. Overall, the results indicate a need for improvement in the diagnosis of T2DM. Public education on diabetes risk factors and their impact on health is essential to reduce the further spread of the disease. Body mass has been identified as a potential risk factor.