Показать сокращенную информацию

dc.contributor.advisorMintāle, Iveta
dc.contributor.authorPozdņakova, Sabīne
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte
dc.date.accessioned2025-06-19T01:01:50Z
dc.date.available2025-06-19T01:01:50Z
dc.date.issued2025
dc.identifier.other107256
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/69555
dc.description.abstractTēmas aktualitāte: Arteriālā hipertensija ir viens no nozīmīgākajiem kardiovaskulāro slimību riska faktoriem gan pasaulē, gan Latvijā. Tikai daļa pacientu sasniedz mērķa asinsspiediena līmeni un spēj to efektīvi kontrolēt, kas uzsver nepieciešamību pēc papildus efektīvām terapijas stratēģijām. Dzīvesveida izmaiņas, tostarp uztura paradumu, fizisko aktivitāšu, ķermeņa svara un stresa pārvaldība, būtiski ietekmē asinsspiediena rādītājus, taču pacientu līdzestība šiem aspektiem bieži vien ir nepietiekama. Mērķis: Novērtēt dzīvesveida izmaiņu ietekmi uz arteriālā asinsspiediena rādītājiem pacientiem ar primāru arteriālo hipertensiju viena mēneša periodā, kā arī analizēt pacientu līdzestību sniegtajām rekomendācijām un esošo dzīvesveida paradumu saistību asinsspiediena kontroli. Metodes: Prospektīvs kohortas pētījums tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centrā. Pētījumā iekļauti 20 pacienti vecumā no 18 līdz 65 gadiem ar diagnosticētu primāru arteriālo hipertensiju. Dalībniekiem tika sniegta izglītojoša informācija un rakstiskas rekomendācijas par veselīga dzīvesveida principiem, un lūgts aizpildīt aptaujas anketu par esošajiem dzīvesveida paradumiem. Pēc viena mēneša tika izvērtēta rekomendāciju ievērošana un asinsspiediena dinamika. Rezultāti: Lielākajai daļai dalībnieku (95%) konstatēti vismaz četri kardiovaskulārie riska faktori. Dislipidēmija tika konstatēta 95% dalībnieku, bet tikai 41,7% sasniedza mērķa ZBLH līmeni. Tikai 20% sasniedza optimālu asinsspiediena līmeni <130/80 mmHg. No 6 dalībniekiem, kas atkārtoti sniedza datus, visiem tika novērots asinsspiediena samazinājums, tostarp statistiski nozīmīgs diastoliskā asinsspiediena samazinājums (vidēji – 3,33 mmHg; P=0,020). Secinājumi: Pētījums apstiprina, ka dzīvesveida faktori būtiski ietekmē asinsspiediena kontroli. Pat daļēja dzīvesveida rekomendāciju ievērošana var veicināt klīniski nozīmīgu asinsspiediena samazinājumu. Efektīvai hipertensijas ārstēšanai nepieciešama ilgstoša pacientu izglītošana un individualizēta pieeja, īpaši vērsta uz līdzestības veicināšanu un modificējamo riska faktoru korekciju.
dc.description.abstractScientific research supervisor: Associate Professor Iveta Mintāle Introduction: Arterial hypertension is one of the most significant risk factors for cardiovascular diseases both globally and in Latvia. Only a fraction of patients achieve and maintain target blood pressure levels, emphasizing the need for additional effective therapeutic strategies. Lifestyle modifications, including dietary adjustments, physical activity, weight control, and stress management, significantly influence blood pressure levels; however, patient adherence to these recommendations is often insufficient. Objective: To evaluate the impact of lifestyle changes on arterial blood pressure indicators in patients with primary arterial hypertension over a one-month period, as well as to assess adherence to the provided recommendations and to analyze the relationship between existing lifestyle habits and blood pressure control. Methods: A prospective cohort study was conducted at the Latvian Centre of Cardiology, Pauls Stradiņš Clinical University Hospital. The study included patients aged 18 to 65 years with a confirmed diagnosis of primary arterial hypertension. Participants were informed about the principles of a healthy lifestyle, received educational materials in the form of recommendations, and completed a questionnaire regarding their current lifestyle habits. After one month, adherence to the recommendations and blood pressure changes were evaluated. Results: Most participants (95%) had four or more cardiovascular risk factors. Dyslipidemia was present in 95% of cases, but only 41.7% achieved the LDL-C target level. Optimal blood pressure (<130/80 mmHg) was achieved in 20% of patients. Among the six participants who provided follow-up data, all showed improved blood pressure values, including a statistically significant reduction in diastolic pressure (mean –3.33 mmHg; p = 0.020). Partial adherence to dietary and physical activity recommendations was reported. Conclusions: The study confirms that lifestyle factors have a significant impact on blood pressure control. Even partial adherence to lifestyle modifications can lead to clinically relevant blood pressure improvements. Successful hypertension management requires continuous patient education and a personalized approach focused on improving adherence and modifying risk factors. Keywords: Primary arterial hypertension; Blood pressure; Cardiovascular risk factors; Lifestyle modification; Non-pharmacological treatment methods
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectMedicīna
dc.subjectPrimāra arteriālā hipertensija
dc.subjectAsinsspiediens
dc.subjectKardiovaskulārie riska faktori
dc.subjectDzīvesveida modifikācija
dc.subjectNefarmakoloģiskas ārstēšanas metodes
dc.titleDzīvesveida ietekme uz arteriālā spiediena rādītājiem pacientiem ar primāru arteriālo hipertensiju
dc.title.alternativeThe impact of lifestyle on blood pressure parameters in patients with primary arterial hypertension


Файлы в этом документе

Thumbnail

Данный элемент включен в следующие коллекции

Показать сокращенную информацию