D vitamīna līmenis ģimenes ārsta praksē Jēkabpilī 2024.gada nogrieznī

Abstract

Ievads: D vitamīna deficīts ir plaši izplatīta problēma ar daudzveidīgu ietekmi uz veselību. Latvijā, līdzīgi kā citās mērenā klimata valstīs, iedzīvotājiem pastāv paaugstināts deficīta risks visa gada garumā. Nepietiekams D vitamīna līmenis var veicināt kaulu trauslumu, muskuļu vājumu, imūnsistēmas traucējumus un garastāvokļa svārstības. Ņemot vērā, ka D vitamīna noteikšana laboratoriskajās analīzēs ir maksas pakalpojums, pacientu motivēšana regulāri sekot līdzi savam D vitamīna statusam ir ierobežota, tomēr šī tēma Latvijā saglabā nemainīgu aktualitāti. Darba mērķis: Noteikt kāds ir D vitamīna līmenis starp ģimenes ārsta prakses pacientiem. Rast sakarību starp D vitamīna lietošanu ikdienā arī pēc zināma deficīta anamnēzē. Pētījuma metodes: Tika veikts retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums, kas ietvēra pacientu laboratorisko analīžu un pacientu medicīnisko kartiņu izvērtēšanu. Pētījums tika veikts Dr. Gunta Baloža ģimenes ārsta praksē. Pētījumā tika ievākti šādi dati: pacientu demogrāfiskie dati (dzimums, vecums), pacientu D vitamīna līmenis, esošas vai neesošas hroniskas saslimšanas, lietotais D vitamīna medikaments substitūcijas nolūkos, regulāra vai neregulāra nozīmētā medikamenta lietošana Pētījumā visi pacientu iegūtie dati tika apkopoti un kodēti, izmantojot “Microsoft Excel” programmu. Pacientu iegūtie dati tika apstrādāti un analizēti, izmantojot “IMB SPSS Statistics 30.0” programmu. Rezultāti: Kopā pētījumā tika iekļauti un analizēti 188 pacienti, no kuriem 116 (61,7%) bija sievietes, bet 72 (38,3%) bija vīrieši. Pētījuma rezultāti pierādīja, ka D vitamīna deficīts starp dzimumiem biežāk konstatēts vīriešiem 56,9%, bet sievietēm 32,8% gadījumu, ar statistiski nozīmīgu atšķirību starp dzimumiem (p = 0,0026). Pētījumā tika konstatēts, ka kopumā, 80,9% (n = 110) no pacientiem ar hroniskām slimībām regulāri lieto D vitamīnu, savukārt 55,8% (n = 29) no pacientiem bez hroniskām slimībām regulāri lieto D vitamīnu, kas pierādīja statistiski nozīmīgu atšķirību starp šīm grupām (p < 0,001). Pētījuma rezultāti atklāja, ka statistiska nozīme starp D vitamīna stāvokli un hronisku slimību klātbūtnes nepastāv, D vitamīna deficīts pacientiem ar hroniskām slimībām tika konstatēts 45,5% (n=56), savukārt pacientiem bez hroniskām slimībām 46,0% (n=23) gadījumu (p = 0,1341). Secinājumi: Pētījuma rezultāti apstiprināja darba izvirzīto hipotēzi – pacienti ar hroniskām saslimšanām anamnēzē seko līdzi un rūpējas par papildus D vitamīna uzņemšanu biežāk nekā pacienti bez hroniskām slimībām (80,9% pret 55,8%, p < 0,001). Atslēgas vārdi: D vitamīns, deficīts, Boncel

Introduction: Vitamin D deficiency is a widespread problem with diverse impacts on health. In Latvia, as in other temperate climate countries, the population is at increased risk of deficiency throughout the year. Insufficient vitamin D levels can contribute to bone fragility, muscle weakness, immune system dysfunction, and mood fluctuations. Since laboratory testing for vitamin D is a paid service, patients’ motivation to regularly monitor their vitamin D status is limited; nevertheless, this topic remains consistently relevant in Latvia. Aim of the study: To determine the vitamin D levels among patients of a general practitioner’s practice and to identify the association between daily vitamin D supplementation, especially following a known history of deficiency. Methods: A retrospective cross-sectional study was conducted, which included the evaluation of patients’ laboratory test results and medical records. The study was carried out at the family practice of Dr. Guntis Balodis. The following data were collected: patients’ demographic data (gender, age), vitamin D levels, presence or absence of chronic diseases, the vitamin D medication used for substitution purposes, and regular or irregular use of the prescribed medication. All patient data were compiled and coded using Microsoft Excel, and subsequently processed and analyzed using IBM SPSS Statistics 30.0. Results: A total of 188 patients were included and analyzed in the study, of whom 116 (61.7%) were women and 72 (38.3%) were men. The study results showed that vitamin D deficiency was more frequently observed in men (56.9%) compared to women (32.8%), with a statistically significant difference between genders (p = 0.0026). It was found that 80.9% (n = 110) of patients with chronic diseases regularly used vitamin D supplementation, whereas 55.8% (n = 29) of patients without chronic diseases did so, demonstrating a statistically significant difference between these groups (p < 0.001). The study revealed no statistically significant association between vitamin D status and the presence of chronic diseases: vitamin D deficiency was detected in 45.5% (n = 56) of patients with chronic diseases and in 46.0% (n = 23) of patients without chronic diseases (p = 0.1341). Conclusions: The study results confirmed the hypothesis that patients with a history of chronic diseases are more likely to monitor and ensure additional intake of vitamin D compared to patients without chronic diseases (80.9% vs. 55.8%, p < 0.001). Keywords: vitamin D, deficiency, Boncel