Ķirurģiskās ārstēšanas incidence atkarībā no refraktīvā stāvokļa primāras atvērta kakta glaukomas gadījumā

Abstract

Ievads: Glaukoma ir acu slimību grupa, kas var izraisīt redzes zudumu un aklumu. Tā ir otra biežākā akluma izraisītāja pasaulē. Primārā atvērta kakta glaukoma (PAKG) ir visizplatītākā glaukomas forma visā pasaulē. Tās etioloģija joprojām nav pilnībā zināma, taču ir identificēti vairāki riska faktori, no kuriem svarīgākais ir paaugstināts acs iekšējais spiediens. PAKG bieži ir asimptomātiska līdz vēlākām stadijām, kad parādās redzes lauka defekti. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir būtiska, lai novērstu slimības progresēšanu. PAKG ārstēšanas pamatprincips ir IOP samazināšana. Pirmās izvēles terapija parasti ir medikamentoza, un, ja tā nav efektīva, var apsvērt ķirurģisku ārstēšanu. Tomēr faktori, kas ietekmē lēmumu par ķirurģiskas iejaukšanās nepieciešamību, vēl nav pilnībā izprasti. Refrakcijas stāvoklis var būt saistīts ar izvēlētās ķirurģiskās ārstēšanas iespējamību vai veidu. Refrakcijas stāvokļa izpēte var sniegt vērtīgu ieskatu lēmumu pieņemšanā un palīdzēt pielāgot ārstēšanas stratēģijas individuālajām vajadzībām. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir izpētīt, vai refrakcijas statuss ir saistīts ar ķirurģiskās ārstēšanas biežumu un veidu pacientiem ar PAKG. Materiāli un Metodes: Pētījums tika veikts retrospektīvā veidā. Dati tika iegūti no elektroniskās pacientu datu sistēmas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Oftalmoloģijas nodaļā. Iekļauti 103 pacienti ar ICD kodu H40.1 (primāra atvērta kakta glaukoma) un šādiem iekļaušanas kritērijiem – vecums, dzimums, glaukomas stadija, operētā acs, refrakcijas statuss, BCVA, IOP, operācijas veids un iepriekš veikta glaukomas operācija. Pacienti apmeklēja RAKUS 2023.–2024. gadā. No pētījuma tika izslēgti pacienti, kas bija jaunāki par 18 gadiem. Atbilstoši refrakcijas statusam tika izveidotas sešas grupas. Rezultāti: Netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp refrakcijas kļūdu un operācijas veidu, glaukomas stadiju vai IOS. Tomēr pacientiem ar mērenu miopiju bija konsekventi zemākais BCVA, kas var norādīt uz agrāku vai smagāku funkcionālu bojājumu. Visās refrakcijas grupās visbiežāk tika veikta sinustrabekulektomija. Pacientiem, kuriem tika veikta sinustrabekulektomija, operācijas laikā bija statistiski nozīmīgi augstāks IOS salīdzinājumā ar tiem, kuriem tika veikta GATT (pielāgotā p vērtība = 0,038), kas var liecināt par ārstēšanas izvēli smagākos vai rezistentas glaukomas gadījumos. Netika atrasta būtiska saistība starp refrakcijas kļūdu un atkārtotu operāciju nepieciešamību, kā arī starp refrakcijas statusu un glaukomas stadiju. Lai gan refrakcijas statuss būtiski neietekmē izvēlēto ķirurģisko pieeju, tas var ietekmēt klīnisko ainu un ārstēšanas tendences. Lai dziļāk analizētu refrakcijas statusa ietekmi uz PAKG ķirurģisko ārstēšanu, nepieciešami papildu pētījumi. Secinājums: Refrakcijas statuss nebija būtiski saistīts ar ķirurģiskās ārstēšanas veidu un incidenci pacientiem ar PAKG.

Background: Glaucoma comprises group of ocular diseases that can lead to vision loss and blindness. It is the second leading cause of blindness worldwide. Primary Open-Angle Glaucoma (POAG) is the most common form of glaucoma worldwide. Its etiology remains unknown, but risk factors have been identified, with increased intraocular pressure (IOP) being the most important one. POAG presents often asymptomatic until in later stages, visual field losses occur. Early detection and treatment are important to prevent further progression. The cornerstone of POAG treatment is to try to lower IOP. First-line treatment often is pharmacological, and if it is unsuccessful, surgical treatment may be considered as next choice of treatment. However, the factors that contribute to the decision for surgical intervention are not fully defined. Refractive status may be associated with the likelihood or type of surgical treatment that is chosen. Investigating refractive status, could offer valuable insights into decision-making and help tailor treatment strategies. Aim: The aim of this study is to investigate whether refractive status is associated with the incidence and type of surgical treatment in patients with POAG. Materials and Methods: The study was conducted in retrospective manner. Data was collected from electronic patient data system at the Riga East Clinical University Hospital (RECUH), Ophthalmology Department. 103 patients were collected with ICD code H40.1 (Primary Open-Angle Glaucoma) and following inclusion criteria were – age, gender, stage of glaucoma, operated eye, refractive status, BCVA, IOP, type of surgery, and whether surgery was performed previously. Patients attended the RECUH in years 2023-2024. Patients under 18 years of age were excluded. According to refractive status, groups from zero to six were formed. Results: No statistically significant association was found between refractive error and type of surgery, glaucoma stage, or IOP. However, patients with moderate myopia showed consistently the lowest BCVA indicating possible earlier or more significant functional impairment. Across all refractive groups sinustrabeculectomy was the most frequently performed surgery. Patients undergoing sinustrabeculectomy had significantly higher IOP at the time of surgery when compared to those who underwent GATT (adjusted p = 0.038), which may indicate clinical decision-making for more advanced or treatment-resistant glaucoma cases. There was no significant relationship between refractive error and need of repeated surgery, nor between refractive status and glaucoma stage. Refractive status alone does not significantly affect the surgical approach, but it may influence the clinical presentation and treatment patterns. For more in depth evaluation of refractive status and POAG surgical treatment, more studies are needed. Conclusion: Refractive status was not significantly associated with surgery type or incidence in POAG.