Galvas smadzeņu primāro audzēju ārstēšanas rezultātu un iespējamo komplikāciju izvērtējums ar magnētiskās rezonanses metodi

Abstract

Tēmas aktualitāte: Jaunākie pētījumi norāda, ka saslimstība ar primāriem galvas smadzeņu audzējiem katru gadu palielinās. Primāro smadzeņu audzēju terapija ietver ķirurģisku ārstēšanu, taču pat pēc audzēja totālas rezekcijas ļoti bieži sastop slimības recidīvu. Primārā metode smadzeņu izvērtēšanai ir magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI), kas ļauj diagnosticēt gan iespējamās komplikācijas, gan procesa recidīvu. Darba mērķis: Izpētīt MRI precizitāti ārstēšanas rezultātu izvērtēšanā, korelējot ainu ar histopatoloģisko atradi un izvērtējot iegūtos MRI rezultātus trīs sekvencēs: perfūzijas uzsvērtos attēlos (PWI; perfusion weighted imaging), difūzijas uzsvērtos attēlos (DWI; diffusion weighted imaging) un pēc intravenozas kontrastvielas ievades. Materiāli un metodes: Retrospektīva datu apkopošana par pacientiem no 2019. gada 1. jūnija līdz 2024. gada 1. jūnijam, kuriem pierādīts galvas smadzeņu primārs audzējs un uzsākta ķīmijterapija un/vai staru terapija, veikti kontroles MRI dinamikā ik trīs mēnešus un tie salīdzināti ar atkārtotas rezekcijas histopatoloģisko atbildi. Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 76 pacienti (36 sievietes un 40 vīrieši) ar diagnosticētu primāru galvas smadzeņu audzēju, vecumā no 32 līdz 79 gadiem. Dalībiniekiem biežāk sastopamais audzēja veids bija glioblastomas (64,5%), tām sekoja astrocitomas (22,4%). 56 pacienti saņēma ķīmijterapiju, savukārt, 85,6% pacienti pabeidza staru terapiju, 11,8% staru terapiju nesaņēma un 2,6% to nepabeidza. Pieci pacienti saņēma mērķterapiju ar bevacizumab. Kopā pacientiem tika veikti 287 kontroles MRI. 71 pacientam tika veikta atkārtota rezekcija, kurā 85,9% (n=61) tika konstatēts recidīvs, savukārt, 14,1% (n=10) - nekroze. Atkārtota rezekcija lielākoties tika veikta pēc otrā un trešā kontroles MRI. Gadījumos, kad tika pierādīts recidīvs, 57,4% gadījumu PWI uzrādīja augstu CBV (cerebral blood volume), kas netika konstatēts nevienā nekrozes gadījumā. 77% apstiprināto recidīvu gadījumu MRI tika izteiktas aizdomas par recidīvu vai kombinētām izmaiņām, savukārt, 19,8% atrade tika interpretēta kā nekroze, pseidoprogresija vai bez izmaiņām, kas sastāda viltus negatīvos gadījumus, un 3,2% gadījumu MRI atrade bija neskaidra. Secinājumi: Audzēja progresija lielākoties tiek konstatēta gada laikā pēc primārās ārstēšanas. PWI uzrādīja augstāko precizitāti audzēja progresijas un ārstēšanas radīto izmaiņu diferencēšanā. Pacientiem, terapijā saņēmot bevacizumab, izmaiņu izvērtēšana MRI ir īpaši apgrūtināta. Pētījumā iegūtie rezultāti uzsver MRI visu sekvenču izvērtēšanas nozīmīgumu.

Introduction: Recent studies indicate that the incidence of primary brain tumors is increasing every year. Treatment of the primary brain tumors involve surgical resection, however, even after total tumor resection, recurrence near the primary brain tumor site is very frequently observed. The cornerstone for evaluating treatment outcomes is magnetic resonance imaging (MRI), which allows for the detection of potential complications and tumor recurrence. Objective: To evaluate the accuracy of magnetic resonance imaging in assessing treatment outcomes by correlating imaging findings with histopathological results, focusing on three MRI sequences: perfusion weighted imaging (PWI), diffusion weighted imaging (DWI) and contrast enhancement. Methods: A retrospective data collection was conducted for patients diagnosed with primary brain tumors between June 1, 2019, to June 1, 2024, who have undergone chemotherapy and/or radiation therapy, who were monitored with ongoing MRI examinations every three months, and underwent repeated resection. The histopathological results were compared to the radiological imaging results. Results: This study included 76 patients (36 females and 40 males) with diagnosed primary brain tumors, ages ranging from 32 to 79 years. The most common type of tumor amongst the patients was glioblastoma (64,5%), followed by astrocytoma (22,4%). 56 patients received chemotherapy, while 85,6% completed radiation therapy, 11,8% did not receive radiation, and 2,6% did not complete it. Five patients received targeted therapy with bevacizumab. For all patients together, 287 MRI studies were performed. 71 patient underwent repeated surgery and histological recurrence was confirmed in 85,9% of these cases, while necrosis was found in 14,1%. Most cases, repeated surgical resection was done after second and third follow-up MRI. For patients with confirmed recurrence, PWI showed elevated CBV (cerebral blood volume) in 57,4% of cases, which was not reported in cases with necrosis. In cases where recurrence was confirmed, MRI conclusion was recurrence or combined changes in 77%, while false-negatives were detected for 19,8% and inconclusive findings were found in 3,2% of cases. Conclusions: Recurrence was detected mostly in the first year after primary treatment. PWI showed to be the most reliable MRI sequence for differentiating tumor progression from treatment-related changes. In patients who received bevacizumab, the MRI evaluation is especially troubled. This study highlights the importance of evaluating all MRI sequences for differentiating tumor recurrence from treatment related changes.