Ķeizargrieziena grupu (Robsona klasifikācija) sastopamība PSKUS Sievietes un bērna veselības klīnika posmā: 2023 g.-2024 g.

Abstract

Ievads: Ķeizargriezienu skaits pasaulē pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis, un šī tendence novērojama arī Latvijā. Tas rada nepieciešamību izvērtēt ķeizargriezienu biežumu un tā iemeslus, īpaši ņemot vērā iespējamās sekas mātes un bērna veselībai. Darba mērķis: Analizēt ķeizargriezienu biežumu PSKUS 2023.–2024. gadā, izmantojot Robsona klasifikācijas sistēmu, identificēt grupas ar augstāko operāciju īpatsvaru un izvērtēt riska faktoru ietekmi uz dzemdību veidu. Pētījuma metodes: Tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā tika izmantoti sekundārie dati par sievietēm vecumā no 18 līdz 53 gadiem ar vienaugļa grūtniecību, kuras dzemdēja PSKUS minētajā laika periodā. Analīzei tika izmantoti statistikas rīki (OR, loģistiskā regresija, Fisher’s exact tests), lai noteiktu saistību starp dažādiem klīniskiem faktoriem un dzemdību taktiku. Rezultāti: Ķeizargrieziens tika veikts 5. Robsona grupas pacientēm (iepriekšējs ķeizargrieziens) un 2. grupā (indukcija vai plānots ķeizargrieziens primigravidām). Nozīmīgi riska faktori bija mātes vecums, ĶMI un misoprostola lietošana. Gestācijas diabēta ārstēšanas taktika arī ietekmēja dzemdību veidu 5. Robsona grupā— insulīna terapijas gadījumā biežāk tika veikts plānots ķeizargrieziens . Secinājumi: Robsona klasifikācija ir efektīvs rīks dzemdību izvērtēšanā un ļauj identificēt grupas, kurās ķeizargriezienu skaitu iespējams samazināt, veicinot individuālu pieeju un klīnisko vadlīniju ievērošanu.

Introduction: In recent years, the number of caesarean sections has increased significantly worldwide, and this trend is also observed in Latvia. This highlights the need to evaluate the frequency and causes of caesarean deliveries, particularly considering the potential impact on maternal and neonatal health. Aim:To analyze the frequency of caesarean sections at Pauls Stradiņš Clinical University Hospital in 2023–2024 using the Robson classification system, to identify the groups with the highest rates of surgical intervention, and to assess the impact of risk factors on the mode of delivery. Methods: A retrospective study was conducted using secondary data from women aged 18 to 53 with singleton pregnancies who gave birth at PSKUS during the specified period. Statistical methods (odds ratio, logistic regression, Fisher’s exact test) were used to determine associations between various clinical factors and delivery tactics. Results: Caesarean sections were most commonly performed in Robson Group 5 (previous caesarean section) and Group 2 (induction or planned caesarean section in primigravidas). Significant risk factors included maternal age, body mass index (BMI), and the use of misoprostol. In Robson Group 5, the mode of gestational diabetes treatment also influenced delivery strategy — women receiving insulin therapy more frequently underwent planned caesarean sections. Conclusions: The Robson classification is an effective tool for assessing obstetric practices and identifying patient groups in which the caesarean section rate could potentially be reduced by promoting individualized care and adherence to clinical guidelines.