Klīnisko rezultātu analīze smagu galvas traumu ārstēšanā: 2022.-2024. gads

Abstract

Ievads: Mūsdienās traumatisks smadzeņu bojājums (TSB) ir galvenais invaliditātes un nāves cēlonis jebkurā vecuma cilvēkiem. Eiropā galvas traumas ir vienas no biežākajiem nāves cēloņiem, un tās biežuma ziņā konkurē tikai ar sirds un asinsvadu slimības, kā arī onkoloģiskās slimības. Eiropā 2012. gadā tika reģistrēti 1 375 974 hospitalizācijas gadījumi un 33 415 nāves gadījumi, kas saistīti ar traumatisku smadzeņu bojājumu. Galvas traumas smagumu pakāpes pamatkritērijs ir Glāzgovas komas skala. Darba mērķi: Izvertēt galvas traumu pacientu populācijas ipašības un riska faktorus, kas ietekmē traumas smaguma ārstēšanas izvēli, komplikāciju risku, un klīniskus iznākumus, pieveršot īpašu uzmanību smagas galvas traumas pacientiem. Materiāli un metodes: Šīs bija retrospektīvs pētījums, analizēti dati no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacientu reģistrētas slimības vēstures no 2022. līdz 2024.gadam ar diagnozēm vaļēja, vai slēgta galvas trauma, politraumas , ar datortomogrāfijas apstiprinātas smadzeņu patoloģiju. No pētījuma tika izslēgti pacienti ar nepilnīgiem datiem vai ar citu traumas veidu, kas nav primāra galvas trauma. Tika aprakstīti demogrāfiski un citi svarīgi dati. Tika analizēti politraumas, intrahospitālās infekcijas un ‘zeltas stundas’ sasniegšanas biežums. Rezultāti: Kopumā analizēti 139 pacienti ar galvas traumām, no kuriem 71,9% bija vīrieši (48 ± 16 gadi), un 28,1% sievietes (65 ± 17 gadi). Smagas galvas traumas tika konstatētas 22,3% gadījumu, vidēji smagas — 5,8%, un vieglas — 71,9%. Hospitalizācijas ilgums bija visgarākais pacientiem ar smagu traumu mediāna - 22,2 dienas. Visbiežākais traumas apstāklis bija sadzīves kritiens. Smadzeņu kontūzija, subdurāla hematoma un subarahnoidāla asiņošana bija biežākie morfoloģiskie bojājumi smagās traumas grupā. Ķirurģiska ārstēšana veikta 41,9% pacientu ar smagu traumu. Nozokomiāla infekcija tika reģistrēta 25,8% smagu traumu pacientiem. Mirstība bija visaugstākā smagu traumu grupā 22,6%. Secinājumi: Smagas galvas traumas pacienti ir pārsvarā jauni vīrieši, gūst traumas sadzīves apstākļos, un tiem bija indicēta ķirurģiska ārstēšana kombinācija kraniotomija kopā ar hematomas evakuāciju (85%). Smagas galvas traumas pacientiem mirstība bija augstā, kas uzsver nepieciešamību pēc īpašas pieejas šīs pacientu grupas aprūpē. Nozokomiāla infekcija pagarinā hospitalizācijas laiku. Augsta etanola koncentrācija asinīs tika novērota pacientiem ar smagas galvas traumu.

Introduction: Traumatic brain injury (TBI) is the leading cause of disability and death in people of all ages today. In Europe, head injuries are one of the most common causes of death, rivalled only by cardiovascular disease and oncological diseases in terms of incidence. In Europe, 1 375 974 hospitalisations and 33 415 deaths related to traumatic brain injury were recorded in 2012. The Glasgow Coma Scale is the basic criterion for the severity of head injury. Objectives of the paper: To assess the characteristics and risk factors of the head injury patient population that influence the choice of treatment, the risk of complications, and clinical outcomes, with a particular focus on severe head injury patients. Sources and methods: This was a retrospective study, analysing data from the records of patients at Riga East Clinical University Hospital (RAKUS) from 2022 to 2024 with diagnoses of open or closed head trauma, polytrauma, and computed tomography-confirmed brain pathology. Patients with incomplete data or with a type of injury other than primary head injury were excluded from the study. Demographic and other relevant data were described. Incidence of polytrauma, intrahospital infection and attainment of the 'golden hour' were analysed. Results : A total of 139 head trauma patients were analysed, 71.9% of whom were male (48 ± 16 years) and 28.1% female (65 ± 17 years). Severe head injuries were found in 22.3% of cases, moderate in 5.8% and mild in 71.9%. The median length of hospital stay was the longest in patients with severe injuries at 22.2 days. The most common injury circumstance was a domestic fall. Cerebral contusion, subdural haematoma and subarachnoid haemorrhage were the most frequent morphological lesions in the severe trauma group. Surgical treatment was performed in 41.9% of patients with severe trauma. Nosocomial infection was recorded in 25.8% of severe trauma patients. Mortality was highest in the severe trauma group at 22.6%. Conclusions: The patients with severe head trauma are predominantly young males, traumatised in everyday life, and surgical treatment was indicated as a combination of craniotomy with haematoma evacuation (85%) . Mortality was high in severe head trauma patients, highlighting the need for a specific approach to the care of this patient group. Nosocomial infection prolongs hospitalisation time. High blood ethanol concentrations were observed in patients with severe head trauma.