Nodarbinātības un darba spēju izvērtēšana pacientiem ar nieru aizstājterapiju Latvijā

Abstract

Ievads: Hroniska nieru slimība ir viena no biežāk sastopamajām slimībām pasaulē. HNS progresējot līdz terminālai stadijai, ir nepieciešams veikt nieru aizstājterapiju – hemodialīzi vai peritoneālo dialīzi. Lai gan dialīze ir dzīvību glābjoša procedūra, tā var būtiski ietekmēt pacienta ikdienas aktivitātes, tai skaitā spēju strādāt. Tas ir būtiski, jo nodarbinātība ir cieši saistīta ar personas labklājību un finansiālo stāvokli. Mērķis: Izpētīt dialīzes ietekmi uz pacientu darbaspējām, nodarbinātību kopumā, kā arī atkarībā no dialīzes veida. Metodes: Retrospektīvs pētījums tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā. Dati tika iegūti laika periodā no 01.10.2024 līdz 01.04.2025. Pētījumā tika iekļauti pacienti ar jebkuras ģenēzes terminālo nieru mazspēju, kuri saņem hronisku dialīzi. Pacienti tika aicināti aizpildīt anonīmu funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu, kur viņiem tika lūgts novērtēt savas darbaspējas (1-10) un aprakstīt nodarbinātības izmaiņas uzsākot dialīzi. Dati apstrādāti SPSS 29.0 programmas versijā. Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 75 pacienti, kuru vidējais vecums bija 55.9±15,5 gadi. HD grupas respondenti sastāda 65,3% (n=49), PD grupas respondenti sastāda 34,7% (n=26). Vidējais pacientu dialīzes veikšanas ilgums bija 4,3±6.2 gadi. Vīrieši veido 57,3%, sievietes 42,7%. Vidējais darbaspēju novērtējums pirms dialīzes uzsākšanas abās grupās bija 7.9±1,9, HD grupā 7,8±1,8, savukārt, PD grupā 8,2±2,1. Vidējais darbaspēju novērtējums pēc dialīzes uzsākšanas abās grupās tika novērtēts 5,5±2,3, attiecīgi, HD grupā 5,3±2,3; PD grupā 5,7±2,4. Izmantojot Vilkoksona testu tika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība pirms un pēc dialīzes uzsākšanas ar p vērtību<0.001 abās dialīžu grupās ar kopējo vidēju samazinājumu 2,5 punkti. Analizējot nodarbinātības izmaiņas respondentu vidū, tika konstatēts, ka 69,3% (n=52) respondentu strādāja pirms dialīzes, 30,7% (n=23) - nestrādāja. Savukārt, pēc dialīzes uzsākšanas 41,3% (n=31) turpināja strādāt, 58,7% (n=44) nē. Izmantojot Maknemara testu tika konstatēta statistiski ticama atšķirība nodarbinātības izmaiņā ar p vērtību <0,05 abās dialīžu grupās Secinājumi: Pētījuma rezultāti liecina par ievērojamu pašnovērtēto darba spēju un nodarbinātības statusa samazināšanos pacientiem pēc nieru aizstājterapijas terapijas uzsākšanas abās dialīžu grupās.

Introduction: Chronic kidney disease is one of the most prevalent diseases in the world. As CKD progresses to the terminal stage, renal replacement therapy - haemodialysis or peritoneal dialysis - is required. Although dialysis is a life-saving procedure, it can have a significant impact on the patient's daily activities, including the ability to work. This is important because employment is closely linked to a person's well-being and financial situation. Aim: To investigate the impact of dialysis on patients' ability to work and on employment in general and according to the type of dialysis. Methods: A retrospective study was conducted at the Nephrology Centre of the Pauls Stradins Clinical University Hospital. Data were collected between 01.10.2024 and 01.04.2025. Patients with terminal renal failure of any genesis receiving chronic dialysis were included. Patients were asked to complete an anonymous functional capacity self-assessment questionnaire where they were asked to rate their work ability (1-10) and to describe changes in employment status after starting dialysis. Data were processed in SPSS version 29.0. Results: 75 patients with a mean age of 55.9±15.5 years were enrolled in the study. The HD group accounted for 65.3% (n=49), the PD group for 34.7% (n=26). The mean duration of dialysis was 4.3±6.2 years. Men accounted for 57.3%, women 42.7%. The mean pre-dialysis work ability score in both groups was 7.9±1.9, 7.8±1.8 in the HD group and 8.2±2.1 in the PD group. The mean post-dialysis work ability score in both groups was 5.5±2.3, 5.3±2.3 and 5.7±2.4 in the HD and PD groups, respectively. Using Wilcoxon test, there was a statistically significant difference before and after starting dialysis with p value<0.001 in both dialysis groups with an overall mean reduction of 2.5 points. Analysing the change in employment among the respondents, it was found that 69,3% (n=52) respondents were working before dialysis, 30,7% (n=23) were not working. After starting dialysis, 41,3% (n=31) continued to work, 58,7% (n=44) did not. Using the McNemar test, a statistically significant difference in employment change was found with a p value <0.05 in both dialysis groups. Conclusions: The study's findings indicate a significant decline in self-reported work ability and employment status among patients after initiating renal replacement therapy in both dialysis groups.