Biežākie nāves cēloņi Latvijā salīdzīnājumā ar citām valstīm periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam
Author
Filika, Oksana
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte
Advisor
Misiņš, Jānis
Date
2025Metadata
Show full item recordAbstract
Diplomdarbā analizēta mirstības struktūra Latvijā salīdzinājumā ar piecām citām Eiropas valstīm – Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju un Norvēģiju – laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam. Pētījuma mērķis bija izvērtēt galvenos nāves cēloņus, to izmaiņas laikā un reģionālās atšķirības, kā arī noskaidrot faktorus, kas ietekmē kopējās mirstības tendences. Darbā izmantoti dati no oficiāliem statistikas avotiem – Slimība profilakses un kontroles centra (SPKC), Eurostat un Pasaules Veselības organizācijas (WHO). Analīzē iekļauti rādītāji gan absolūtos skaitļos, gan uz 100 000 iedzīvotājiem. Dati apkopoti un analizēti, izmantojot MS Excel un statistisko metodi ANOVA, kas ļāva identificēt būtiskas atšķirības starp valstīm. Rezultāti parāda, ka Latvijā ir vieni no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropā, īpaši attiecībā uz sirds un asinsvadu slimībām, ļaundabīgajiem audzējiem un ārējiem nāves cēloņiem. Pandēmijas laikā, īpaši 2021. gadā, novērots būtisks kopējās mirstības pieaugums visās analizētajās valstīs, bet visizteiktāk tas bija Latvijā, Lietuvā un Polijā. Norvēģijā un Vācijā, pateicoties spēcīgākai veselības aprūpes sistēmai, pieaugums bija mērenāks. Diskusijā pētījuma rezultāti salīdzināti ar esošo literatūru, identificējot iespējamās cēloņsakarības un uzsverot nepieciešamību pēc mērķtiecīgas sabiedrības veselības politikas un preventīviem pasākumiem. Darbā formulēti seši secinājumi, kuros izteikti priekšlikumi mirstības mazināšanai, akcentējot nepieciešamību uzlabot veselības aprūpes pieejamību, profilaksi un datu kvalitāti Latvijā un citur Eiropā. The thesis analyses the structure of mortality in Latvia in comparison with five other European countries - Lithuania, Estonia, Poland, Germany and Norway - in the period 2017-2022. The aim of the study was to assess the main causes of death, their changes over time and regional differences, as well as to identify the factors influencing overall mortality trends. The work used data from official statistical sources - the Centre for Disease Prevention and Control (CDC), Eurostat and the World Health Organization (WHO). The analysis includes both absolute and per 100 000 population figures. The data were compiled and analysed using MS Excel and the statistical method ANOVA, which allowed to identify significant differences between countries. The results show that Latvia has one of the highest mortality rates in Europe, especially for cardiovascular diseases, malignant neoplasms and external causes of death. During the pandemic, especially in 2021, there was a significant increase in overall mortality in all countries analysed, but this was most pronounced in Latvia, Lithuania and Poland. In Norway and Germany, the increase was more moderate due to stronger health systems. The discussion compares the results of the study with existing literature, identifying possible causal links and highlighting the need for targeted public health policies and preventive measures. The paper concludes with six proposals to reduce mortality, highlighting the need to improve access to healthcare, prevention and data quality in Latvia and elsewhere in Europe.