Indukcijas ķīmijterapijas efektivitāte un turpmākā pacienta ārstēšana pie mutes pamatnes un mēles ķermeņa audzējiem

Abstract

Ievads: Lielāko daļu no galvas un kakla ļaundabīgiem audzējiem veido mutes pamatnes un mēles ķermeņa audzēji, kas asociējas ar agresīvu progresēšanu un sliktu prognozi. Mutes dobuma plakanšūnu karcinoma ir visbiežāk sastopamais mutes dobuma audzēju veids. Tradicionālas ārstēšanas metodes, piemēram, ķirurģiskā ārstēšana vai staru terapija ne vienmēr var nodrošināt gaidītos izdzīvošanas rādītājus, jo īpaši, ja audzējs tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā. Tieši tāpēc tagad arvien vairāk pielieto indukcijas ķīmijterapiju. Pētījumi liecina, ka šāda pieeja var palielināt iespējas saglabāt orgānu funkcijas, samazina audzēja metastāžu risku un uzlabo vispārējos ārstēšanas rezultātus. Darba mērķis: Pētījuma mērķis ir novērtēt indukcijas ķīmijterapijas efektivitāti, izmantojot cisplatīnu/docetakselu/5-fluorouracilu (TPF shēma), analizējot dinamiskos audzēja izmērus, limfadenopātijas klātbūtni un limfmezglu izmēra izmaiņas, izmantojot tādas attēlveidošanas diagnostiskas metodes kā datortomogrāfija(DT) un magnētiskā rezonanse(MR). Kā arī novērtēt tālāko pacienta ārstēšanu pie mutes pamatnes un mēles ķermeņa audzējiem un izanalizēt tās rezultātus. Materiāli un metodes: Retrospektīvs pētījums par pacientiem ar mutes dobuma audzējiem, kuriem pirms staru terapijas/ķīmijterapijas vai ķirurģiskas ārstēšanas tika veikta indukcijas ķīmijterapija. Dati tika iegūti no 23 pacientu medicīniskās dokumentācijas no 2022. līdz 2024. gadam. Tika analizēts audzēja sākotnējais izmērs, limfmezglu izmēri, TPF kursu skaits, TPF ietekmē uz audzēja un limfmezglu izmēru pēc DT/MR datiem un pacienta tālākas ārstēšanas metodes. Rezultāti: No visiem 23 pacientiem (4 sievietes (17%) un 19 vīrieši (83%)) 18(78%) pabeidza pilnu indukcijas ķīmijterapijas kursu, 5(22%) no 23 pacientiem nepabeidza kursu pēc savas izvēles vai nāves dēļ, vai bija neārstējami. No 18 pacientiem, kuri pabeidza ārstēšanu, 16(89 %) pacientiem bija pozitīva dinamika, un audzējs samazinājās; 2(11%) pacientiem bija negatīva dinamika, un audzējs turpināja augt. No 23 pacientiem 17(74 %) bija limfadenopātija. Pēc indukcijas ķīmijterapijas 12(71%) pacientiem bija pozitīva dinamika un limfadenopātija samazinājās, 2(12%) pacientiem nebija izmaiņu. 3(18%) pacientu nesaņēma pilnu terapijas kursu. 6(26%) no 23 pacientiem limfadenopātijas nebija. Diviem (33%) no 6 pacientiem limfadenopātija parādījās laika gaitā.11(61%) no 18 pacientiem, kuri pabeidza pilnu indukcijas ķīmijterapijas kursu, tika nozīmēta ķirurģiskā ārstēšana un pēc tam ārstēti ar staru terapiju/ķīmijterapiju, 7(39%) no 18 pacientiem tika ārstēti ar staru terapiju/ķīmijterapiju bez ķirurģiskas ārstēšanas indukcijas ķīmijterapijas labu rezultātu vai nevēlēšanās veikt operāciju dēļ. Secinājumi: Ņemot vērā rezultātus,no 23 pacientiem 78 % sekmīgi pabeidza pilnu indukcijas ķīmijterapijas kursu, no kuriem 89 % pacientu tika novērots audzēja izmēra samazinājums, kas liecina par pozitīvu atbildes reakciju.

Introduction: Oral cavity cancers account for the majority of head and neck malignancies and are associated with aggressive progression and poor prognosis. Oral squamous cell carcinoma is the most common type of oral tumour. Traditional treatment methods such as surgery or radiotherapy may not always provide the expected survival rates, especially when tumours are diagnosed at an advanced stage. This is why induction chemotherapy is now increasingly used. Studies have shown that this approach can increase the chance of preserving organ function, reduce the risk of tumour metastasis and improve overall treatment outcomes. Aim: The aim of this study is to evaluate the efficacy of induction chemotherapy with cisplatin/docetaxel/5-fluorouracil (TPF scheme) by analysing dynamic tumour dimensions, presence of lymphadenopathy and changes in lymph node size using diagnostic imaging techniques such as computed tomography (CT) and magnetic resonance imaging (MRI). Also to evaluate the further treatment of the patient for oral cavity cancers and to analyse the results of the treatment. Materials and methods: Retrospective study of patients with oral tumours who received induction chemotherapy before radiotherapy/chemotherapy or surgery. Data were extracted from the medical records of 23 patients between 2022 and 2024. Baseline tumour size, lymph node size, number of TPF courses, effect of TPF on tumour and lymph node size by CT/MRI and patient follow-up were analysed. Results: Of all 23 patients (4 women (17%) and 19 men (83%)), 18(78%) completed the full course of induction chemotherapy, 5(22%) of 23 patients did not complete the course by choice or died or were incurable. Of the 18 patients who completed treatment, 16(89%) had positive dynamics and the tumour decreased in size; 2(11%) had negative dynamics and the tumour continued to grow. Of the 23 patients, 17(74%) had lymphadenopathy. After induction chemotherapy 12(71%) patients had positive dynamics and lymphadenopathy decreased, 2(12%) patients had no change. 3(18%) patients did not receive the full course of therapy. 6(26%) of 23 patients had no lymphadenopathy. 2 (33%) of 6 patients developed lymphadenopathy over time. 11(61%) of the 18 patients who completed the full course of induction chemotherapy were scheduled for surgery treatment and subsequently treated with radiotherapy/chemotherapy, 7(39%) of the 18 patients were treated with radiotherapy/chemotherapy without surgery due to good results of induction chemotherapy or unwillingness to undergo surgery. Conclusions: Based on the data from the study of the efficacy of induction chemotherapy in patients with oral tumours, the results suggest a potential efficacy of induction chemotherapy. Of 23 patients, 78% successfully completed the full course of induction chemotherapy, of whom 89% experienced a reduction in tumour size, indicating a positive response.