Izplatītā elkoņa locītavas cīpslas izmērs roku cīkstoņiem salīdzinājumā ar citiem spēka atlētiem

Abstract

Rokas cīņa bieži tiek uzskatīta par sporta veidu, kur dominē muskuļu spēks, taču patiesībā šis sporta veids lielā mērā balstās uz strukturālo izturību, īpaši – cīpslu izturību. Šajā pētījumā tiek analizēta kopējās fleksoru cīpslas (common flexor tendon – CFT) biezuma nozīme rokas cīņā un pārbaudīts, vai ilgstoša dalība šajā sporta veidā izraisa cīpslu hipertrofiju. Ņemot vērā, ka cīpslas būtiski ietekmē spēka pārnesi, tika izvirzīta hipotēze, ka ilgtermiņa treniņi rokas cīņā izraisa izmērāmas CFT adaptācijas. Pētījumā piedalījās kopumā 44 vīriešu spēka sporta atlēti – 32 rokas cīkstoņi un 12 sportisti no citiem spēka sporta veidiem, piemēram, spēkavīru sacensībām, spēka trīscīņas utt. Dalībniekiem ar ultrasonogrāfiju tika mērīts labās rokas CFT biezums. Pētījumā tika analizēta CFT biezuma saistība ar pieciem mainīgajiem lielumiem: vecumu, svaru, augumu, apakšdelma apkārtmēru un pieredzi rokas cīņā. Rezultāti parādīja spēcīgu pozitīvu korelāciju (r = 0,675, p =0.0000041) starp pieredzi rokas cīņā un CFT biezumu; pieredzējušiem sportistiem (≥5 gadi pieredzes) bija vislielākais cīpslas biezums (vidēji = 11,9 mm), salīdzinot ar kontroles grupu (vidēji = 8,9 mm). Rezultāti arī parādīja, ka sportisti, kuri sākuši trenēties pubertātes vecumā, demonstrēja lielāku cīpslas biezumu attiecībā pret ķermeņa izmēriem, kas atbalsta iepriekšējo pētījumu secinājumus, ka cīpslu adaptācijas spēja ir visaugstākā pusaudža gados. Citas mērītās vērtības – apakšdelma izmērs (r = 0,711; p = 6.36 × 10⁻⁸) un ķermeņa svars (r = 0,426; p = 0,0396) – arī korelēja ar CFT biezumu, bet mazākā mērā. Šie atklājumi liecina, ka rokas cīņas treniņi izraisa specifiskas CFT adaptācijas, kas noved pie tās hipertrofijas. Tas potenciāli uzlabo plaukstas saliekšanas un pronācijas spēku. Rezultāti arī atbalsta iepriekšējos secinājumus, ka cīpslas reaģē uz ilgstošu mehānisko slodzi ar hipertrofiju. Pētījuma ierobežojumi ietver tā šķērsgriezuma raksturu un iespējamos traucējošos faktorus, piemēram, tūsku vai aizliegtu vielu (PEDs) lietošanu, kas netika ņemta vērā. Nākotnes pētījumos vajadzētu veikt ilgtermiņa novērojumus, analizēt papildu cīpslu īpašības, piemēram, stīvumu, un ņemt vērā PEDs kā iespējamu ietekmes faktoru. Noslēgumā šis pētījums papildina pierādījumu bāzi, kas liecina, ka cīpslas, līdzīgi kā muskuļi, adaptējas hroniskai mehāniskai slodzei, un ka rokas cīņa – sporta veids ar intensīvām izometriskām kontrakcijām rokā – ir īpaši piemērots šādu adaptāciju veicināšanai.

Arm wrestling is often perceived as a sport dominated by muscular strength, but in reality, the sport relies heavily on structural strength, particularly tendon strength. This study investigates the significance of common flexor tendon(CFT) thickness in arm wrestling and examines whether prolonged participation in the sport leads to tendon hypertrophy. Given that tendons play a crucial role in force transmission, it is hypothesized that long-term training in arm wrestling leads to measurable adaptations in the CFT. A total of 44 male strength athletes participated in the study, including 32 arm wrestlers and 12 individuals from other strength sports such as strongman, powerlifting etc. Participants’ right arm’s CFT thickness was measured using ultrasound. The study examined the relationship between CFT thickness and 5 variables: age, weight, height, forearm circumference and arm wrestling experience. The results showed a strong positive correlation(r=0.675, p=0.0000041) between the arm wrestling experience and CFT thickness, with advanced arm wrestlers(≥5 years of experience in the sport) having the largest tendon thickness(mean = 11.9 mm) compared to the control group (mean = 8.9 mm). The results also showed that the arm wrestlers who had started training during puberty showed larger tendon thickness relative to their body size supporting the findings of the previous tendon studies that tendon adaptability is at its highest during adolescence. Other measured variables, forearm size (r = 0.711; p=6.36 × 10⁻⁸) and body weight (r = 0.426; p=0.0396) also correlated with CFT thickness but to a lesser extent. These findings suggest that arm wrestling training induces specific adaptations in the CFT that leads to its hypertrophy. This potentially enhances wrist flexion and pronation strengths. The results also support previous findings that tendons respond to long-term mechanical loading through hypertrophy. The study’s limitations include its cross-sectional nature, likely presence of potential confounders such as edema or the use of performance enhancing drugs (PEDs), which were not accounted for. Future research should explore longitudinal studies, assess additional tendon properties such as stiffness and account the use of PEDs as an influencing factor for the results. In the end, this study contributes to the growing body of evidence suggesting that tendons, like muscles, adapt to chronic mechanical stress and that arm wrestling, a sport of high-intensity isometric contractions of the arm, is especially beneficial for this purpose.