Kolorektālā vēža primāra lokalizācija pacientiem ar BRAF, NRAS un KRAS mutācijām

Abstract

Ievads: Kolorektālā adenokarcinoma (KA) ir trešais biežākais ļaundabīgais audzējs un otrais biežākais ar vēzi saistīto nāves gadījumu cēlonis pasaulē. Pētījumi liecina, ka audzēja lokalizācija var ietekmēt KA klīniskās un molekulārās īpašības – labās un kreisās puses audzēji atšķiras gan pēc prognozes, gan pēc mutāciju profila. Tāpat ir zināms, ka būtiskas mutācijas BRAF, NRAS un KRAS gēnos ietekmē ārstēšanas taktiku. Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt, kā audzēja puse (angl. sidedness) ir saistīta ar šo mutāciju izplatību. Galvenais jautājums ir vai šīs mutācijas var biežāk novērot vienā zarnas pusē nekā otrā pusē? Literatūras apskatā arī tiks izpētīti jaunākie secinājumi par šo mutāciju un lokalizāciju ietekmi uz KA audzēju diagnostiku, terapiju, prognozi un novērošanu dinamikā. Pacienti un metodes: Dati tika iegūti no 69 pacientiem, kuriem laika posmā no 2022. līdz 2023. gadam tika diagnosticēta kolorektālā adenokarcinoma ar vienu no apstiprinātām BRAF, NRAS vai KRAS mutācijām. Informācija tika iegūta no RAKUS Patoloģijas centra slēdzieniem, RAKUS Slimnīcas epikrīzēm un attēldiagnostikas materiāliem. Pacientu vidējais vecums diagnozes uzstādīšanas brīdī bija 67 ± 9,3 gadi (n = 41 vīrietis, n = 28 sievietes). Gadījumi tika grupēti pēc mutācijas veida: BRAF (vidējais vecums 68 ± 9,4), NRAS (62 ± 6,5) un KRAS (67 ± 9,3). Diagnozes (C18: n = 46; C19: n = 5; C20: n = 20) tika klasificētas kā labās vai kreisās puses audzēji, balstoties uz šķērszarnas un liesas izliekuma robežu saskaņā ar Nacionālā vēža institūta (NIH) vadlīnijām. Katrai mutācijai tika izmantots Fišera precīzais tests, lai novērtētu saistību starp audzēja pusi un mutācijas veidu, statistiski nozīmīga rezultāta robežu nosakot pie p < 0,05. Datu analīzei tika izmantota programma SPSS v.30 un Microsoft Excel. Rezultāti: Analīze neuzrādīja statistiski nozīmīgu saistību starp audzēja pusi un KRAS (p = 1,000; Cramér’s V = 0,22) vai BRAF (p = 0,152; Cramér’s V = 0,193) mutācijām. Savukārt NRAS mutācijām tika konstatēta statistiski nozīmīga saistība (p = 0,036) ar vidējas stiprības Cramér’s V = 0,263, kas liecina, ka audzēja puse šajā grupā varētu ietekmēt NRAS mutāciju statusu. Secinājumi: Šajā datu kopā netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp audzēja lokalizāciju un KRAS vai BRAF mutācijām. Tomēr NRAS mutācijām tika novērota būtiska saistība, kas saskan ar nesen publicētajiem literatūras datiem. Tas liecina, ka audzēja lokalizācija varētu ietekmēt NRAS mutāciju biežumu, un šis jautājums prasa turpmākus pētījumus ar lielāku datu apjomu arī attiecībā uz citām mutācijām.

Background: Colorectal adenocarcinoma (CA) is the third most common cancer and second leading cause of cancer death worldwide. Research shows tumor location can cause CA’s clinical and molecular traits to differ, with right- and left-sided tumors having varying prognosis and mutation profiles. It is also known that key mutations in BRAF, NRAS, and KRAS affect treatment. This study examines how tumor sidedness relates to the prevalence of these mutations. The literature review will also examine the latest findings on the impact of these mutations and their localization on CRC tumor diagnosis, therapy, prognosis, and dynamic monitoring. Patients and methods: Data were collected from 69 patients diagnosed with colorectal adenocarcinoma and confirmed BRAF, NRAS, or KRAS mutations between 2022 and 2023. Information was sourced from RAKUS Pathology Centre reports, epicrises, and imaging. The mean age of patients at diagnosis was 67 ± 9.3 years (n=41 men, n=28 women). Cases were grouped by mutation: BRAF (mean age 68 ± 9.4), NRAS (62 ± 6.5), and KRAS (67 ± 9.3). Diagnoses (C18 n=46, C19 n=5, C20 n=20) were classified as right- or left-sided based on the transverse colon/splenic flexure border per National Cancer Institute guidelines. The Fisher’s exact test was used for each mutation to assess the relationship between tumor sidedness and mutation type, with significance set at p<0.05. Analyses were conducted using SPSS v30 and Excel. Results: The tests showed no significant association between tumor sidedness and KRAS (p=1.000, Cramér’s V=0.22) or BRAF (p=0.152, Cramér’s V=0.193). In contrast, NRAS showed a significant association (p=0.036) with a moderate Cramér’s V of 0.263, suggesting sidedness may influence NRAS mutation status in this cohort. Conclusion: While in this dataset no significant link was found between tumor sidedness and KRAS or BRAF mutations, a significant association was observed for NRAS, which does agree with recently published literature. This suggests sidedness may influence NRAS mutation frequency and warrants further study with larger datasets for other mutations.