Zemās dzimstības problēma Japānā: sabiedrības paaudžu maiņas rezultāts

Abstract

Darbā tiek apskatīta zemās dzimstības problēma Japānā, kā arī tiek mēģināts skaidrot šīs tendences rašanās cēloņus un ietekmi gan uz sabiedrību, gan ekonomiku kopumā. Darba mērķis ir skaidrot, kāpēc zemais dzimstības līmenis būtu uzskatāms ne vien par ekonomisku, bet arī sociālu problēmu, kas saistāma ar ģimenes lomu sadalījumu un sieviešu statusu sabiedrībā. Turklāt tiks apskatīts, kādas sekas varētu rasties, ja jaundzimušo skaits turpinās sarukt. Darbs ir sadalīts 3 daļās, kur pirmajā daļā tiek aplūkotas vispārējas iezīmes zemajā dzimstības līmenī un iespējamās sekas, kādas varētu rasties, ja dzimstības līmenis turpinās samazināties. Otrajā daļā tiek vērsta uzmanība uz grūtībām, ar kurām sievietēm nākas saskarties izvēloties starp bērnu audzināšanu un karjeru. Savukārt trešajā daļā tiks aplūkotas valdības izveidotās programmas, kas tika radītas, lai stimulētu dzimstības līmeni.

This Paper examines the low fertility tendencies in Japan, also it explains the causes of this tendency and its impact on society and economy. Paper purpose is to explain why low-fertility rate should be overlooked not only as economical, but also as social problem, that is linked with family role model and women status in society. In addition the Paper will examine the causes that may appear if the birth rate will continue to decrease. The work consists of 3 parts: the possible results if the low fertility rate continue to drop, strains with what women have to face when trying to balance career and child rearing, and Japan`s government established programms for birth-rate stimulation.