Nāves un sērošanas transpersonālie aspekti paliatīvajā aprūpē strādājošām māsām

Abstract

Bakalaura darba tēma: “Nāves un sērošanas transpersonālie aspekti paliatīvajā aprūpē strādājošām māsām”. Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka bieži vien sabiedrībā kopumā netiek runāts par nāves un sērošanas aspektiem, taču īpaši aktuāli šī tēma izgaismojas kontekstā ar māsu profesionālo kapacitāti, strādājot vienā no emocionāli vissmagākajām māsu darba jomām - paliatīvajā aprūpē. Šajā jomā māsas teju ikdienā sastopas ar pacientu nāvi un tas līdzi nes arī māsu kā profesionāļu, bet tomēr arī cilvēciskās izjūtas, kas sevī ietver šos sērošanas transpersonālos aspektus. Pētījuma mērķis: izpētīt nāves un sērošanas transpersonālos aspektus paliatīvajā aprūpē strādājošām māsām. Darba teorētiskajā pamatojumā aplūkotas divas māszinību teorijas - Dž. Vatsones transpersonālās aprūpes teorija un M. Leinindžeres transkulturālās aprūpes teorija, kā arī E. Kibleres-Rosas formulētās sēru stadijas. Papildus tām aplūkots arī t.s. četru inteliģences veidu jeb dzīves prasmju koncepts. Bez tam darbā aplūkota arī transpersonālo un sērošanas aspektu iesaiste pacientu zaudējuma gadījumā paliatīvajā aprūpē strādājošu māsu praksē, izmantojot 6 galvenos avotus (māszinību teoriju izveidotāju literatūru). Kopējais avotu skaits - 39. Pētījuma jautājumi: 1) Kā paliatīvajā aprūpē strādājošas māsas izdzīvo sēras, ikdienā saskaroties ar pacientu zaudējumu? 2) Ar kādiem nāves un sērošanas transpersonālajiem aspektiem māsas saskaras, strādājot paliatīvajā aprūpē? Darbā tika izmantota kvantitatīvā pētījuma metode, darba instruments - aptauja, kuras respondenti bija 40 stacionārajā un ambulatorajā paliatīvajā aprūpē, kā arī hospisa aprūpē strādājošās māsas. Apkopojot aptaujā iegūtos rezultātus, tie liecina par emocionālās izdegšanas riska apzināšanos, vēlmi un vajadzību mācīties dziedinošas, profesionāli atbalstošas pieejas, vajadzību pēc sistēmiskas atbalsta pieejamības, piedzīvojot pacienta zaudējumu, kā arī to, ka emocionālā aprūpe ir jākopj kā daļa no profesionālās kultūras.

Topic of bachelor thesis: “Transpersonal aspects of death and grief for nurses working in palliative care”. The topicality of the topic is determined by the fact that the society in general does not often talk about the aspects of death and mourning, but this topic is especially relevant in the context of burnout of nurses, working in one of the most emotionally difficult areas of nursing work - palliative care. In this field, nurses encounter the death of patients almost every day, and this brings with it the nurse as a professional, but also the human feelings that include these transpersonal aspects of grieving. The purpose of the study: to explore the transpersonal aspects of death and bereavement in nurses working in palliative care. The theoretical basis of the work examines two nursing theories - J. Watson's transpersonal care theory and M. Leininger's transcultural care theory, as well as the stages of grief formulated by E. Kibler-Ross. In addition to them, the so-called four types of intelligence or the concept of life skills is also examined. In addition, the work also examines the involvement of transpersonal and grieving aspects in the case of the loss of patients in the practice of nurses working in palliative care, using 6 main sources (literature of the creators of nursing theories). The total number of sources - 39. Research questions: 1) how do nurses working in palliative care survive grief when faced with the loss of patients on a daily basis? 2) What transpersonal aspects of death and grieving do nurses encounter when working in palliative care? The work used a quantitative research method, the work instrument - a survey, the respondents of which were 40 nurses working in inpatient and outpatient palliative care, as well as hospice care. Summarizing the results obtained in the survey, they indicate an awareness of the risk of emotional burnout, a desire and need to learn healing, professionally supportive approaches, the need for systemic support availability when experiencing the loss of a patient, as well as the fact that emotional care must be cultivated as part of the professional culture.