Pēcdzemdību depresijas simptomu atpazīšanas iespējas sievietēm pēc dzemdībām

Abstract

Bakalaura darbā “Pēcdzemdību depresijas simptomu atpazīšanas iespējas sievietēm pēc dzemdībām” tiek analizēta sieviešu emocionālā veselība periodā pēc dzemdībām, īpaši izceļot simptomu biežumu, informētības līmeni un vispārējās aprūpes māsu lomu to atpazīšanā. Darba mērķis bija izvērtēt, kādā mērā sievietes un veselības aprūpes speciālisti Latvijā spēj identificēt Pēcdzemdību depresijas pazīmes. Pētījumā tika izmantota kvantitatīvā metode ar pētījuma instrumentu – aptaujas anketu, kurā piedalījās 100 sievietes periodā pēc dzemdībām. Tika analizēti depresijas simptomi, piemēram, nogurums, bezmiegs, vainas sajūta, intereses zudums u.c., un Edinburgas Pēcdzemdību depresijas skalas (EPDS) rezultāti. Datu analīze liecina, ka 28% respondentu atzīmēja vismaz piecus simptomus, kas atbilst klīniskai depresijai, bet vēl 13% ir riska grupā. EPDS rezultāti parādīja, ka 54% sieviešu atrodas augsta Pēcdzemdību depresijas riska grupā, turklāt 14% norādījušas uz domām par kaitējumu sev, kas ir klīniski kritisks indikators. Tajā pašā laikā tikai 4.2% sieviešu bija saņēmušas informāciju par Pēcdzemdību depresiju no vispārējās aprūpes māsas. Darbā ir secināts, ka Pēcdzemdību depresijas atpazīšanas iespējas Latvijā pastāv, taču tās netiek pilnvērtīgi izmantotas praksē. Nepieciešama vispārējo aprūpes māsu lielāka iesaiste, strukturēta skrīninga ieviešana un sabiedrības informēšana par garīgās veselības nozīmi sievietēm pēc dzemdībām.

The bachelor’s thesis “Opportunities for Recognizing Postpartum Depression Symptoms in Women after Childbirth”, analyses women's emotional health in the postpartum period, with particular emphasis on the frequency of symptoms, the level of awareness, and the role of general care nurses in symptom recognition. The aim of the thesis was to evaluate the extent to which women and healthcare professionals in Latvia are able to identify the signs of postpartum depression. A quantitative research method was used in the study, utilizing a research instrument – a survey questionnaire – in which 100 women in the postpartum period participated. The study analyzed depressive symptoms such as fatigue, insomnia, guilt, loss of interest, and others, along with the results of the Edinburgh Postnatal Depression Scale (EPDS). Data analysis showed that 28% of respondents reported at least five symptoms corresponding to clinical depression, and another 13% were in the risk group. The EPDS results revealed that 54% of women were in the high-risk group for postpartum depression, and 14% indicated thoughts of self-harm – a clinically critical indicator. At the same time, only 4.2% of women had received information about postpartum depression from a general care nurse. The thesis concludes that the potential for recognizing postpartum depression in Latvia exists, but it is not being fully utilized in practice. Greater involvement of general care nurses, implementation of structured screening, and increased public awareness about the importance of mental health in the postpartum period are needed.