Mezenteriālās išēmijas ietekme uz plaušu audiem žurku eksperimentālajā modelī

Abstract

Akūta mezenteriāla išēmija (AMI) ir rets patoloģisks stāvoklis, ar augstu mirstības līmeni, tā nespecifisko simptomu un apgrūtinātās diagnostikas dēļ. AMI stāvoklim pasliktinoties var tikt skartas ne tikai zarnas, bet arī citi orgāni, ieskaitot plaušas. Līdz šim nav atklāts neviens efektīvs un specifisks biomarķieris, ko varētu izmantot AMI diagnostikai. Maģistra darba mērķis ir izpētīt hipoksijas inducējamā faktora 1–alfa (HIF–1α), D–laktāta, superoksīda dismutāzes (SOD) un nitrītu līmeņu izmaiņas žurku plaušu homogenātos eksperimentālās mezenteriālās išēmijas modelī dažādos išēmijas periodos: 15, 30, 60, 90, 120 minūtes. SOD aktivitāte samazinājās sākot no 30 min išēmijas intervāla. Nitrītu saturs palielinājās sākot no 90 min intervāla. HIF–1α un D–laktāta līmeņi statistiski ticami neizmainījās, salīdzinot ar viltus operēto žurku kontroli.

Acute mesenteric ischemia (AMI) is a rare pathological condition with a high mortality rate due to its nonspecific symptoms and difficult diagnosis. As AMI progresses, not only the intestines but also other organs, including the lungs, may be affected. So far, no effective and specific biomarker has been discovered that could be used for the diagnosis of AMI. The aim of the master's thesis is to investigate the changes in the levels of hypoxia–inducible factor 1–alpha (HIF–1α), D–lactate, superoxide dismutase (SOD) and nitrite in rat lung homogenates in an experimental mesenteric ischemia model at different ischemia periods: 15, 30, 60, 90, 120 minutes. SOD activity decreased starting from the 30 minute ischemia interval. Nitrite content increased starting from the 90 minute interval. HIF–1α and D–lactate levels did not change statistically significantly compared to sham–operated control rats.