Dematovenerologu izrakstīto recepšu aprite aptiekā, receptēs izrakstīto aktīvo vielu, bāzu un to kombināciju izvērtējums, un to ietekme uz ārstēšanas procesu

Abstract

Ādas un seksuāli transmisīvās saslimšanas ir vienas no izplatītākajām veselības problēmām, klīniskajā praksē. Tādēļ, lai nodrošinātu efektīvu un mērķētu terapiju dermatovenerologi arvien vairāk sliecas pēc individualizētām, ekstemporāli pagatavotām zāļu formām. Šo slimību ārstēšanā visbiežāk tiek izmantota topikāla terapija, kas nodrošina tiešu zāļu iedarbību uz bojātajām ādas vai gļotādu zonām. Īpaši nozīmīga loma ir mīkstajām zāļu formām, piemēram, ziedēm, krēmiem un gēliem, jo tās iespējams precīzi pielāgot gan pēc aktīvo vielu sastāva, gan pēc izvēlētās bāzes. Šāda individualizēta pieeja nodrošina precīzāku iedarbību uz konkrētu dermatozi, samazinot blakusparādību risku un uzlabojot terapijas efektivitāti. Šajā bakalaura darbā tika apkopota un analizēta dermatovenerologu izrakstīto ekstemporālo mīksto zāļu formu recepšu aprite vienā Latvijas aptiekā. Pētījuma mērķis bija izvērtēt ziežu, krēmu un gēlu sastāvā visbiežāk lietotās aktīvās vielas, bāzes un rūpnieciski ražotos medikamentus, kas iekļauti ekstemporālo recepšu sastāvā, kā arī noskaidrot, ar kādām ādas un seksuāli transmisīvām slimībām šīs vielas visbiežāk tiek saistītas. Pētījuma rezultāti norāda, ka pārsvarā ādas slimības ir saistītas ar baktēriju izraisītām infekcijām, jo visbiežāk izrakstītās aktīvās vielas mīkstajās zāļu formās bija metronidazols un eritromicīns, kuriem piemīt antibakteriāla iedarbība. Visbiežāk izmantotās mīksto zāļu formu bāzes bija Basiscreme DAC, lanolīns, vazelīns un Wolff Basis Creme. Savukārt visbiežāk izrakstītie rūpnieciski ražotie medikamenti, kas tiek iekļauti mīksto zāļu formu izgatavošanā bija divu vielu kombinācijas: izokonazola nitrāta un diflukortolona valerāta krēms, kā arī fuzidīnskābes un betametazona valerāta krēms. Vislielākais dermatovenerologu pieprasījums pēc ekstemporāli pagatavotām mīkstajām zāļu formām bija martā, aprīlī un februārī.

Skin and sexually transmitted diseases are among the most common health issues in clinical practice. Therefore, to provide effective and targeted therapy, dermatovenerologists are increasingly turning to individually tailored extemporaneous drug formulations. In treating these conditions, topical treatment is most frequently used, as it allows for direct drug action on the affected area of the skin or mucous membranes. Semisolid dosage forms such as creams, ointments, and gels are fundamental, as they can be customized in terms of active ingredients and the choice of base. Such customization enables more precise targeting of specific dermatoses, reduces the risk of side effects, and improves therapeutic efficacy. This bachelor’s thesis summarizes and analyzes the circulation of extemporaneous semisolid drug prescriptions issued by dermatovenerologists at a pharmacy in Latvia. This study’s aim was to evaluate the most commonly used active substances, bases, and industrially manufactured medications in ointments, creams, and gels and identify the skin conditions most frequently associated with these substances. The study’s results indicate that the most common skin conditions are associated with bacterial infections. Metronidazole and erythromycin, which have antibacterial properties, were the most frequently prescribed active substances in semisolid dosage forms. The most popular semisolid drug bases were Basiscerme DAC, lanolin, paraffin, and Wolff Basis Creme. The most commonly prescribed industrially manufactured medications included in the preparation of semisolid formulations were combinations of two active ingredients: a cream containing isoconazole nitrate and diflucortolone valerate and a cream containing fusidic acid and betamethasone.However, the highest demand for extemporaneously prepared semisolid dosage forms was observed in March, April and February.