Māsu izdegšanas sindroma novēršanas stratēģijas Intensīvās terapijas nodaļā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir ‘‘Māsu izdegšanas sindroma novēršanas stratēģijas Intensīvās terapijas nodaļā’’. Tēmas aktualitāti nosaka pieaugošā izdegšanas sindroma izplatība veselības aprūpes jomā, īpaši starp intensīvās terapijas nodaļu māsām, kuras ikdienā saskaras ar augstu emocionālo un fizisko slodzi. Darba mērķis ir noskaidrot izdegšanas sindroma novēršanas stratēģijas un mazināt tā izplatību māsu vidū intensīvās terapijas nodaļā. Darba uzdevumi ir izpētīt izdegšanas sindroma jēdzienu un tā ietekmi uz veselības aprūpes darbiniekiem, īpaši intensīvās terapijas nodaļās strādājošo personālu, analizēt māszinību teoriju saistībā ar bakalaura darba tēmu, izveidot pētījuma instrumentu – anketu, veikt kvantitatīvu pētījumu, apkopot un analizēt iegūtos pētījuma rezultātus, izstrādāt ieteikumus izdegšanas sindroma novēršanai intensīvās terapijas nodaļās un izstrādāt secinājumus. Izvirzītā hipotēze: Intensīvās terapijas nodaļā ir nepietiekamas izdegšanas sindroma novēršanas stratēģijas. Pētījumā tika izmantota kvantitatīvā pētniecības metode un instruments – anketa. Respondenti ir stacionāra 60 Intensīvās terapijas nodaļas māsas, kas tika atlasīti pēc ērtuma jeb pieejamās izlases metodes, savukārt pētījums tika analizēts pēc aprakstošās statistikas metodes. Apkopojot pētījuma rezultātus, tika secināts, ka intensīvās terapijas nodaļās strādājošās māsas bieži saskaras ar fizisku un emocionālu izsīkumu, augstu darba slodzi un nepietiekamu psihoemocionālā atbalsta pieejamību. Lai arī izdegšanas profilakses pasākumi tiek piedāvāto, to izmantošana praksē ir zema, kas liecina par nepieciešamību tos uzlabot un sistematizēt. Pētījuma rezultāti apstiprina izvirzīto hipotēzi un norāda uz būtisku vajadzību pēc strukturētām, darbiniekiem pielāgotām izdegšanas sindroma novēršanas stratēģijām. Atslēgvārdi: izdegšanas sindroms, intensīvās terapijas māsas, psihoemocionālais atbalsts, darba slodze, emocionālā inteliģence.

The topic of the bachelor’s thesis is ‘‘Nurse burnout and prevention strategies in the intensive care unit.’’ The relevance of the topic is determined by the increasing prevalence of burnout in the healthcare sector, especially among intensive care unit (ICU) nurses who face high emotional and physical strain on a daily basis. The aim of the thesis is to identify burnout prevention strategies and explore ways to reduce its prevalence among ICU nurses. The objectives of the thesis are: to study the concept of burnout and its impact on healthcare professionals, especially those working in intensive care, to analyse a nursing theory in relation to the topic, to develop a research tool – a questionnaire, to conduct a quantitative study, to summarise and analyse the research results, to develop recommendations for burnout prevention in ICU, and to formulate conclusions. The hypothesis: Burnout prevention strategies in intensive care units are insufficient. A quantitative research method was applied using a questionnaire as the data collection instrument. The respondents were 60 ICU nurses from a hospital, selected using convenience sampling. The collected data were analyzed using descriptive statistical methods. Summarising the results, it was concluded that ICU nurses frequently experience physical and emotional exhaustion, high workloads, and limited access to psycho-emotional support. Although burnout prevention measures are offered, their practical use is low, indicating the need for improvement and systematic implementation. The research results confirm the hypothesis and highlight a significant need for structured and staff-oriented burnout prevention strategies in the intensive care setting. Keywords: burnout syndrome, ICU nurses, psycho-emotional support, workload, emotional intelligence.