Mikroorganismu daudzums dažādi apstrādātajos Latvijas Universitātes Botāniskā dārza eksperimentālajos zālāju parauglaukumos

Abstract

Šis bakalaura darbs veltīts mikroorganismu daudzuma salīdzinājumam dažādi apstrādātos zālāju parauglaukumos LU Botāniskajā dārzā. Mērķis – noskaidrot, kā pļaušanas biežums, sēklu piesēja un augsnes nomaiņa ietekmē mikroorganismu koloniju skaitu un barības vielu pieejamību augsnē laika posmā no 2021. līdz 2024.gadam. Katru gadu rudenī tika ievākti paraugi no sešiem parauglaukumiem ar dažādu apsaimniekošanas režīmu. Mikroorganismu daudzums noteikts, izmantojot uz kultivēšanu atkarīgās (KVV) mikroskopēšanas un bioķīmiskās metodes. Lielākais baktēriju daudzums konstatēts regulāri pļautā mauriņā, bet sēņu – laukumos ar velēnas noņemšanu. Statistiskā analīze (ANOVA, Kruskal–Wallis tests) apliecināja, ka apstrādes veids būtiski ietekmē mikroorganismu daudzumu, bet izmaiņas starp gadiem nebija nozīmīgas. Darbs uzsver apsaimniekošanas nozīmi mikrobioloģiskās vides veidošanā.

This bachelor thesis is devoted to the comparison of the abundance of microorganisms in differently treated grass plots at the LU Botanic Garden. The aim was to investigate how mowing frequency, seed sowing and soil amendment affect the number of micro-organism colonies and nutrient availability in the soil between 2021 and 2024. Six plots with different management regimes were sampled each autumn. The abundance of micro-organisms was determined using culture-dependent (CFU) microscopy and biochemical methods. The highest bacterial abundance was found in the regularly mown lawn and the highest fungal abundance in the turf removal plots. Statistical analysis (ANOVA, Kruskal-Wallis test) showed that the type of treatment had a significant effect on the amount of microorganisms, but the variation between years was not significant. The work highlights the importance of management in shaping the microbiological environment.