Koku stāva atjaunošanās dabas lieguma "Stiklu purvi" degumā

Abstract

Pētījumā analizēta dabiskā koku atjaunošanās un to ietekmējošie faktori pārmitrajos biotopos pēc ugunsgrēka, kad ugunsgrēki mainīgā klimata ietekmē kļūst par arvien biežāku traucējumu, ietekmējot arī mitrājus. Dati ievākti 24 parauglaukumos dabas liegumā “Stiklu purvi” purvājā, niedrājā, slapjajā mētrājā un augstajā purvā sešus gadus pēc degšanas. Atjaunošanos ietekmējošie faktori analizēti ar lineārās regresijas modeli. Noskaidrots, ka dabiskā atjaunošanās ir pietiekama, lai nodrošinātu koku stāva atjaunošanos. Pārmitrajos biotopos koku atjaunošanās ir atkarīga no biotopa, kamēr priedes atjaunošanos negatīvi ietekmē dzīvo koku šķērslaukums, bet bērza atjaunošanās purvā ir zemāka nekā purvainajos mežos. Priede drīzāk pārcietīs ugunsgrēku, ja tās diametrs ir lielāks vai tā aug dziļākā kūdrā.

The study analyses the natural regeneration of trees and its factors in wetland habitats after a fire, when fires are becoming an increasingly frequent disturbance due to the changing climate, also affecting wetlands. Data were collected in 24 sample plots in the “Stiklu purvi” protected area in the wet and peatland forests and raised bog six years after fire. The factors influencing regeneration were analysed using a linear regression model. It was found that natural regeneration is sufficient to ensure the regeneration of the tree stand. In wetland habitats, tree regeneration depends on the habitat, pine regeneration is negatively affected by the basal area of living trees, while birch regeneration is lower in raised bog than in forest types. Pine is more likely to survive a fire if its diameter is larger or it grows in deeper peat. Keywords: natural regeneration, fire, wet forest, peatland forest, raised bog, Scots pine