Sportiskā identitāte, kineziofobija un apakšējo ekstremitāšu funkcionālo testu rādītāji sportistiem ar un bez traumām

Abstract

Maģistra darba mērķis bija izpētīt kineziofobijas, sportiskās identitātes un apakšējo ekstremitāšu fizisko parametru saistību sportistiem ar un bez traumām. Kineziofobija ir neracionālas bailes no fiziskām aktivitātēm, savukārt sportiskā identitāte ir indivīda pašidentifikācijas daļa sportā. Pētījumā izmantotas TSK-17, AIMS un IPAQ skalas, kā arī 1RM, Y-Balance un HOP testi, lai novērtētu dalībnieku fizisko un psiholoģisko sagatavotību. Datu analīzē pielietotas Spīrmena korelācijas, Mann–Whitney U tests un aprakstošā statistika. Rezultāti parāda, ka kineziofobija un sportiskā identitāte var būtiski ietekmēt fizisko sniegumu, akcentējot psiholoģisko faktoru nozīmi rehabilitācijā un sportistu atgriešanās procesā.

The aim of this master's thesis was to examine the relationship between kinesiophobia, athletic identity, and lower limb physical parameters in athletes with and without injuries. Kinesiophobia refers to irrational fears of physical activity, while athletic identity represents an individual's self-identification within the sports context. The study employed the TSK-17, AIMS and IPAQ scales, along with 1RM, Y-Balance, and HOP tests to assess participants' physical and psychological preparedness. Data analysis included Spearman correlations, the Mann–Whitney U test, and descriptive statistics. The results suggest that kinesiophobia and athletic identity can significantly impact physical performance, highlighting the importance of psychological factors in rehabilitation and return-to-sport process.