Akūta statiskās un dinamiskās stiepšanās treniņa efekta saistība ar ilgtermiņa treniņu radīto mobilitātes adaptāciju

Abstract

Pētījuma mērķis - salīdzināt, kurš no stiepšanās veidiem (statiskā vai dinamiskā) uzrāda nozīmīgāku ietekmi uz indivīda lokanību akūti un ilgtermiņā. 53 dalībnieki (34 intervences un 19 kontroles grupā), vecumā no 18 - 60 gadiem. Lokanība tika mērīta ar diviem lokanības testiem – pirkstu pieskāriena tests un plecu stiepšanas tests. Īstermiņa iedarbībai, dalībniekus testēja pirms un pēc pirmās nodarbības, bet ilgtermiņa intervences ietekmei - pirms pirmās nodarbības, un atkārtoti pēdējās nodarbības beigās. Konstatētas nebūtiskas atšķirības starp abām stiepšanās grupām gan vienas nodarbības laikā, gan pēc astoņu nedēļu intervences (p>0,05). Analizējot iegūtos ĶMI rādītājus, tika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības gan starp grupām (p<0,001), gan laikā (p=0,001).

The aim of the study was to compare which type of stretching (static or dynamic) has a more significant effect on an individual's flexibility in the acute and long-term. 53 participants (34 in the intervention group and 19 in the control group), aged 18-60 years. Flexibility was measured with two flexibility tests - the finger touch test and the shoulder stretch test. For short-term effects, participants were tested before and after the first workout, but for long-term effects - before the first workout, and again at the end of the last workout. Non-significant differences were found between the two stretching groups both during one workout and after the eight-week intervention (p>0.05). When analyzing the obtained BMI indicators, statistically significant differences were found both between groups (p<0.001) and over time (p=0.001).