Vizuāli telpiskie un viduslīmeņa vizuālās uztveres procesi tautas sportā

Abstract

Sportā tiek noslogota vizuālā sistēma un tiek integrētas un pielietotas telpiskās prasmes, bet trūkst izpratnes kā tas atšķiras dažādu sporta veidu ietvaros. Darba mērķis ir izpētīt kā vizuāli telpiskās spējas un viduslīmeņa vizuālās uztveres procesi atšķiras starp dzimumiem un sporta veidiem un kā tie saistās ar vecumu, pieredzi un treniņu skaitu. Tika veikts mentālās rotācijas, perspektīvas uztveres, SBSOD tests, un acu kustību pieraksts grupēšanas un segmentēšanas stimuliem. Perspektīvas un SBSOD testos vīriešiem novērots labāks sniegums. SBSOD testā atvērtu prasmju sporta veidu grupai heterogēni nelīdzvarotā izlasē novēroti augstāki rezultāti. Viduslīmeņa uztverē nav nozīmīgu atšķirību starp dzimumiem un sporta veidiem, bet vairākos segmentēšanas stimulos palielinoties sportista pieredzei, samazinās fiksāciju skaits un sakāžu amplitūda.

Sports place high demands on the visual system and require the integration and application of spatial abilities, yet differences across various sports are not well understood. This study explores differences in visuospatial abilities and mid-level visual perception processes across genders and sports, and their relation to age, training experience and frequency. Assessments included mental rotation, perspective-taking, the Santa Barbara Sense of Direction Scale (SBSOD), and eye-tracking during grouping and segmentation tasks. Males outperformed females in perspective-taking and SBSOD. In a heterogeneous and unbalanced sample, open-skill athletes scored higher on SBSOD. No major gender or sport-type differences were found in mid-level perception, but greater training experience was associated with fewer fixations and reduced saccade amplitude in segmentation stimuli.