In vitro un ex vitro audzēto Leuzea carthamoides augu ekstraktu bioloģiskās aktivitātes salīdzinājums

Abstract

Bakalaura darba “In vitro un ex vitro audzētu Leuzea carthamoides augu ekstraktu bioloģiskās aktivitātes salīdzinājums” mērķis ir izveidot un raksturot L. carthamoides in vitro audu kultūras, un salīdzināt no šīm kultūrām iegūto ekstraktu antioksidatīvās īpašības ar ex vitro audzēta augu materiāla iegūtajiem ekstraktiem. Ņemot vērā šīs sugas nozīmi tradicionālajā medicīnā un tās potenciālu dabisko antioksidantu ražošanā, pētījums ir vērsts uz kallusa indukcijas, kultivēšanas optimizēšanu un iegūto ekstraktu raksturošanu. Rezultāti parādīja, ka L. carthamoides kallusa kultūras var veiksmīgi inducēt barotnes, kas satur BAP un 2,4-D kombināciju 0,5 un 1,0 mg/L⁻¹ koncentrācijā. Ar plānslāņu hromatogrāfiju 20-hidroksiekdizonu konstatēja tikai sakņu ekstraktos, savukārt lapu ekstrakti uzrādīja vislielāko antioksidatīvo aktivitāti (156,465 ± 66,555 μg/ml Trolox ekv.), savukārt kallusa ekstrakti uzrādīja zemāku aktivitāti, bet bez statistiski būtiskām atšķirībām (102,352 ± 22,518 μg/ml Trolox ekv.). Šie rezultāti liecina, ka in vitro iegūts augu materiāls varētu būt nozīmīgs bioloģiski aktīvu savienojumu avots.

The aim of the bachelor’s thesis “Comparison of the Biological Activity of In Vitro and Ex Vitro Cultivated Leuzea carthamoides Plant Extracts” is to establish and characterize Leuzea carthamoides in vitro tissue cultures and to compare the antioxidant properties of extracts derived from these cultures with those obtained from ex vitro grown plant material. Considering the significance of this species in traditional medicine and its potential for natural antioxidant production, the study focuses on the optimization of callus induction and cultivation, as well as the characterization of the resulting extracts. The results showed that L. carthamoides callus cultures can be successfully induced on media supplemented with a combination of BAP and 2,4-D at concentrations of 0,5 and 1,0 mg/L⁻¹. Thin-layer chromatography revealed the presence of 20-hydroxyecdysone exclusively in root extracts, while leaf extracts demonstrated the highest antioxidant activity (156,465 ± 66,555 μg/ml Trolox eqv.), callus extracts exhibited lower activity (102,352 ± 22,518 μg/mL Trolox eqv.), although the differences were not statistically significant. These findings indicate that in vitro-derived plant material may represent a valuable source of biologically active compounds.