Kapelāna amata problemātika Latvijas psihiatrijas slimnīcās

Abstract

Maģistra darba autore aplūkoja tēmu „KAPELĀNA AMATA PROBLEMĀTIKA LATVIJAS PSIHIATRIJAS SLIMNĪCĀS”. Pētījuma rezultāti apliecina, ka kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšana nav iespējama, balstoties tikai uz vienas nozares speciālistu darbu. Mūsdienu veselības aprūpes stratēģijas aizvien vairāk orientējas uz holistisku pieeju, kurā cilvēks tiek skatīts kā vienots veselums – prāts, ķermenis un gars ir savstarpēji saistīti aspekti. Teorētiskajā daļā autore analizēja psihiskās veselības, garīguma, teoloģijas un cilvēktiesību aspekti, īpašu uzmanību pievēršot kapelāna profesijas vēsturiskajai un teoloģiskajai attīstībai, kā arī klīniskās pastorālās izglītības modeļiem ārvalstīs un to piemērojamībai Latvijā. Tiek aplūkoti arī jēdzieni „gars” un „garīgums”, kā arī garīgās krīzes psihiatrijas pacientu pieredzē. Analizēta kapelānu iesaiste psihiskās veselības aprūpē un Latvijas psihiatrijas slimnīcu attīstībā, ietverot klīniskā kapelāna praktiskās darbības aprakstu un normatīvā regulējuma analīzi. Empīriskajā daļā veikts jaukta tipa pētījums par to, kā kapelāna profesionālā darbība un garīgās prakses ietekmē psihiatrijas pacientu veselību – uzlabojot to vai, iespējams, radot riskus. Rezultāti atklāj, ka viedokļi par šo jautājumu būtiski atšķiras starp veselības aprūpes speciālistiem, garīdzniekiem un pacientiem, tostarp gan reliģiski saistītiem, gan nereliģioziem indivīdiem. Daļa respondentu uzsver garīgās prakses pozitīvo nozīmi emocionālā līdzsvara uzturēšanā un trauksmes mazināšanā, savukārt citi norāda uz iespējamiem negatīviem aspektiem, piemēram, vainas sajūtu vai stigmatizāciju. Pētījums uzsver nepieciešamību pēc profesionālas, individuāli pielāgotas garīgās aprūpes sistēmas psihiatrijas iestādēs. Datu analīze izgaismo kapelānu pieejamības nevienmērību, speciālistu trūkumu un ierobežotu izpratni par viņu nozīmi. Balstoties uz pētījuma secinājumiem, izstrādātas rekomendācijas kapelāna amata attīstībai mikro, mezo un makro līmenī, ņemot vērā starptautisko pieredzi, pacientu vajadzības un pierādījumos balstītu praksi.

The author of the master's thesis looked at the topic „PROBLEMATICS OF THE CHAPLAIN POSITION IN LATVIA'S PSYCHIATRIC HOSPITALS”. The research findings demonstrate that the provision of quality healthcare is not possible through the work of specialists from a single field alone. Contemporary healthcare strategies are increasingly oriented toward a holistic approach, viewing the human being as an integrated whole—mind, body, and spirit are interrelated aspects. The theoretical part analyses aspects of mental health, spirituality, theology, and human rights, with particular attention to the historical and theological development of the chaplaincy profession, as well as models of Clinical Pastoral Education abroad and their applicability in Latvia. The concepts of „spirit” and „spirituality”, as well as the experience of spiritual crises among psychiatric patients, are also examined. The study analyses chaplain involvement in mental healthcare and the development of psychiatric hospitals in Latvia, including a description of the clinical chaplain’s practical work and an analysis of relevant legal regulations. The empirical part presents a mixed-methods study on how the professional activities of chaplains and spiritual practices impact the health of psychiatric patients—either improving it or potentially introducing risks. The results reveal significant differences in perspectives on this issue among healthcare professionals, clergy, and patients, including both religiously affiliated and non-religious individuals. Some respondents emphasize the positive impact of spiritual practices on emotional balance and anxiety reduction, while others point to possible negative effects such as guilt or stigmatization. The study underscores the need for a professional, individually tailored spiritual care system in psychiatric institutions. Data analysis highlights the uneven availability of chaplains, a shortage of specialists, and a limited understanding of their role. Based on the study’s conclusions, recommendations are provided for the development of the chaplain's role at the micro, meso, and macro levels, taking into account international experience, patient needs, and evidence-based practice.