Latvijas Republikas tiesu sistēma: prokuratūras institūcijas (1918–1940)

Abstract

Pētījuma mērķis ir izvērtēt prokuratūras institūciju nozīmi Latvijas Republikas tiesu sistēmas attīstībā no 1918. gada līdz 1940. gadam, galveno uzmanību vēršot izveidošanās apstākļu, struktūras un darbības pamatprincipu raksturojuma analīzei. Prokuratūras institūcijas attīstībā vērojama progresa neesamība, ko lielākoties ietekmēja pārmantotā Krievijas impērijas likumdošana un prokuratūras sistēma. Prokuratūras institūciju tiesiskais regulējums un tieslietu ministra (ģenerālprokurora) ietekme uz tās darbību liecina par atkāpšanos no prokuratūras darbības definētajiem pamatprincipiem: neatkarības, objektivitātes un varu nodalījuma.

The aim of the research is to evaluate the role of institution of the Prosecutor's Office in the development of the judicial system of the Republic of Latvia from 1918 to 1940, focusing on the analysis of the circumstances of their establishment, structure and basic principles of operation. There has been a lack of progress in the development of the Prosecutor's Office, which was largely influenced by the inherited legislation and prosecutorial system of the Russian Empire. The legal framework of the Prosecutor's Office and the influence of the Minister of Justice (Prosecutor General) on its activities indicate a departure from the basic principles defining the activities of the prosecution: independence, objectivity, and separation of powers.