Cilvēks dieva kurpēs: cilvēciskā robežas romantisma autoru tekstos

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir aizstāvēt tēzi, ka cilvēka tieksme pārsniegt savas eksistenciālās (izziņas, garīgo un fizisko spēku) un morālās robežas ir vienlaikus neizbēgama un tomēr arī pašdestruktīva – brīvības materiālā realizācija kļūst par tās lielāko apdraudējumu, un atklāj spriedzi starp autonomijas ideālu un tā sekām. Šajā bakalaura darbā tiks pētīts, kā romantisma literatūrā, – izvēloties trīs tekstus (Frankenšteins, Rūnu kalns un Falūnas raktuves), – tiek atspoguļoti cilvēka mēģinājumi “kāpt dieva kurpēs” un šī mēģinājuma sekas. Apvienojot šo literāro analīzi ar romantisma mākslinieciskajai daiļradei pamatā esošo Fihtes, Šellinga un Šlēgela filozofiskajām ideju aplūkojumu, darbs pēta, vai šo robežu pārkāpšana nenovēršami noved pie destrukcijas un tomēr ir neatņemams cilvēka brīvības aspekts, kura iekšējos paradoksus ir jāiztur. Pētījumā tiek atklāta arī saikne starp romantisma kritiku un mūsdienu ētikas teoriju paustajām bažām saistībā ar sabiedrības vērtībām un tehnikas attīstību – īpaši mākslīgā intelekta izvēršanos. Rezultātā tiek pausta pārliecība, ka romantisma autoru literārais ieguldījums var tikt skatīts kā moderns un filozofisks, un cilvēcisko robežu izpētē ir aktuāls joprojām.

The aim of this bachelor's thesis is to defend the thesis that the human tendency to exceed their existential (cognitive, spiritual, and physical) and moral limits is both inevitable and self-destructive – the material realization of freedom becomes its greatest threat, revealing a tension between the ideal of autonomy and its consequences. This thesis explores how Romantic literature – through the analysis of three texts (Frankenstein, Runenberg, and The Mines of Falun) – reflects the human attempt to "step into God's shoes" and the consequences of this attempt. By combining this literary analysis with an examination of the philosophical ideas underlying Romantic artistic creativity – particularly those of Fichte, Schelling, and Schlegel – the work investigates whether the transgression of these limits inevitably leads to destruction, while also being an inseparable aspect of human freedom whose inner paradoxes must be endured. The research also reveals a connection between the critique expressed in Romanticism and concerns raised by contemporary ethical theory regarding societal values and technological development – especially the expansion of artificial intelligence. Ultimately, the thesis asserts that the literary contribution of Romantic authors can be viewed as both modern and philosophical, remaining relevant in the exploration of human boundaries.