Vietējā valoda Savojas, Vallisas un Aostas ielejas toponīmijā.

Abstract

Pētījuma mērķis ir kvantitatīvi, caur korpusa analīzi, novērtēt romandu (arpitāņu, frankoprovansiešu) valodas lingvistisko liecību klātbūtni Savojas, Valisas un Aostas ielejas toponīmijā. Pētījuma problemātiku sastāda nevienmērīgā normēšanas procesa veicinātā vietvārdu saturiskā neregularitāte, kas apgrūtina vietējās ģeogrāfiskās un valodnieciskās ainavas vēstures izzināšanu. Darbs sastāv no teorētiskās daļas un korpusa analīzes ; korpusu sastāda konkrēto novadu vietvārdu kopums, tai skaitā 1113 vietvārdi, kuros sastopamas liecības par romandu valodas fonoloģiju, morfosintaksi vai leksiku. Analīzes rezultātā tiek iegūti izmērāmi dati par romandu valodas klātbūtni katra novada vai administratīvās vienības toponīmijā. Rezultāti ļauj secināt, ka, starp visiem pētītajiem novadiem, tieši Šveices kantonā Vallisā ir visvairāk šādu vietvārdu uz vienu iedzīvotāju. Tas skaidrojams galvenokārt ar ārējo faktoru ietekmi, piemēram, vietējo ģeogrāfiju vai konkrēto valstu valodas politiku. Pētījuma gaitā gūtie secinājumi var tikt ņemti par pamatu turpmākiem pētījumiem par Alpu reģiona vietvārdiem, kā arī tos var izmantot, lai izglītotu sabiedrību par apdraudētajām romāņu valodām un to pakāpenisko izzušanu.

This research aims to quantitatively measure the presence of traces of the Franco-Provençal (also known as Romand or Arpitan) language in the toponymy of Savoy, Wallis and Aosta Valley, through the analysis of a toponymic corpus. The central problem lies in the ambiguity of the toponymic landscape of the French-speaking part of the Alps, which hinders the correct interpretation of local history based on place names. The study is based on a theoretical framework and a corpus analysis of toponyms in the area of interest , including 1113 toponyms with linguistic traces of Franco-Provençal. It provides quantifiable data, broken down by territory, illustrating the presence of this language in local toponymy. The results of the analysis show that of the three regions studied, Wallis has the highest number of toponyms with traces of Franco-Provençal per inhabitant. This is mainly due to extralinguistic factors, such as geomorphology and the language policies of the states concerned. The findings of the study can serve as a basis for further studies of Alpine toponymy, and contribute to raising public awareness of the cause of endangered minority Romance languages.