Estētikas sociālā vara: kā skaistums veido nevienlīdzību

Abstract

Bakalaura darbs analizē skaistuma režīmu kā sociāli konstruētu varas mehānismu, kas darbojas dzimtes, šķiras un rases krustpunktos. Balstoties uz Pjēra Burdjē simboliskā kapitāla teoriju un feministu teorētiķu Naomi Vulfas, Sūzenas Bordo un Bellas Hukas idejām, pētījums atklāj, kā estētiskās normas kļūst par disciplīnas formu, kas tiek padarīta par pašsaprotamu ikdienas praksēs. Darbā tiek uzsvērta arī digitālās vides loma šo normu nostiprināšanā un skaistuma kā priekšrocību sistēmas pastiprināšanā. Skaistums tiek aplūkots kā sociāli iemiesota un nevienlīdzīgi sadalīta vērtība, nevis individuāla izvēle vai estētiska gaume.

This bachelor thesis explores the beauty regime as a socially constructed mechanism of power, operating at the intersection of gender, class, and race. Drawing on Pierre Bourdieu’s theory of symbolic capital and the feminist contributions of Naomi Wolf, Susan Bordo, and bell hooks, the study reveals how aesthetic norms function as disciplinary structures embedded in daily life. The work also highlights the role of digital platforms in reproducing these norms and amplifying beauty as a system of privilege. Beauty is examined not as an individual preference, but as a culturally embodied and unequally distributed resource.