Aizguvumu no klasiskajām valodām izmantošana itāļu valodā XX gadsimta sākumā pēc Gabriēle D'Annuncio darba "Uguns" (1900) piemēra

Abstract

Šis bakalaura daubs ir veltīts aizguvumu itāļu valodā XX gadsimtā sākumā. Pētījuma mērķis ir apzināt aizguvumu lietojumu skaitu itāļu valodā XX gadsimtā, pamatojoties uz Gabriela D’Annuncio literāro darbu “Uguns” (1900). Darbs sastāv no teorētiskas un praktiskas daļas. Teorētiskajā daļā tiek apskatīta Itālijas un itāļu valodas vēsture, dialektu ietekme un aizņēmumu daudzveidība. Turpmāk tiek apskatīts analizēts autors, Gabriele D’Annuncio, viņa literārais stils un nozīme itāļu literatūrā, citu autoru uzskati par nepieciešamību izmantot aiguvumus itāļu literaturā. Pētījuma hipotēze ir ka latinismi veicina efekta radīšanu literārā darbā. Praktiskā daļa sastāv no aizguvumu pētījuma, detalizētas analīzes un aprēķināšanas, pamatojoties uz itāļu autoru, Gabriela D’Annuncio, darbu “Uguns”.

This bachelor thesis is dedicated to the use of cultisms in Italian at the beginning of the XX century. The purpose of the study is to identify the amount of usage of cultisms in Italian language in the XX century, based on the literary work of Gabriele D’Annunzio “The flame” (1900). The work consists of a theoretical and a practical part. The theoretical part explores the history of Italy and the Italian language, the influence of dialects and the diversity of cultisms. Then there is a review of the analyzed author, Gabriele D’Annunzio, his literary style and importance in Italian literature, the views of other authors on the necessity to use cultisms in Italian literature. The hypothesis of the thesis is that latinisms contribute to making an effect in a literary work. The practical part consists of the study, detailed analysis and calculation of cultisms based on the work of the Italian author, Gabriele D’Annunzio, “The flame”.