Nozīmes veidošana saziņā kvīru sabiedrībā: ekolingvistikas skatījums.

Abstract

Šis pētījums izmanto kvalitatīvu izpētes perspektīvu, lai novērotu nozīmes veidošanu saziņā kvīru sabiedrībā. Lai pētītu jēdzienu sistēmas, kuras ietekmē sistēmiska marģinalizācija, pašreizējais pētījums pievēršas nozīmes veidošanai no ekolingvistikas skatījuma, pielāgojot Arrana Stibi teorētisko ietvaru un analītisko metodoloģiju The Stories We Live By (2021). Pētījumā izmantotā primārā metode ir diskursa analīze. Petījumā tiek identificētas tādas jēdzieniskās kategorijas kā KARA metafora, heteronormatīva interdiskursivitāte, BURBUĻA ietvars, ontoloģiska kvīru identitātes un diskursa nenoteiktība un citas. Rezultāti liecina, ka kvīru identitāte ir pakļauta sarežģītam nozīmes veidošanas procesam. Nenoteikta identitātes nozīme, piedzīvota kā ontoloģiska izslēgšana, ir novērojama kopienas locekļu jēdzieniskajās konfigurācijās.

The present study adopts a qualitative research perspective to examine the construction of meaning in communication within a queer community. To investigate the conceptual systems affected by systemic marginalization, the current study addresses meaning construction in communication from the lens of ecolinguistics, adapting Arran Stibbe’s theoretical framework and analytical methodology The Stories We Live By (2021). The primary research method applied in the study is discourse analysis. The study identifies conceptual categories such as the WAR metaphor, heteronormative interdiscursivity, the BUBBLE frame, ontological indeterminacy of queer identity and discourse, and more. The results demonstrate that queer identity is subject to a complex signification process. The indeterminate identity signification, experienced as ontological exclusion, is evident in the community members’ conceptual configurations.