Kristus tēls radža-jogas mācībā

Abstract

Darba nosaukums ir “Jēzus Kristus tēls radža-jogas mācībā”. Šīs zinātniskais pētījums ir veltīts Jēzus tēla izprašanai mūsdienu radža-jogas kontekstā. Darba tēze ir: mūsdienu radža-jogas Jēzus Kristus tēlu izveidoja neo-hinduistiskie uzskati un eklektiskā jogas mācība. Darba mērķis ir parādīt Kristus tēlu no citas reliģiskās disciplīnas skatupunkta. Darba pirmā nodaļā ir parādīts kā veidojas mūsdienu jogas mācība, tās maiņa un pārveidošanās laika gaitā, ka arī tās daudzplānu sarežģīta struktūra. Otrā nodaļa ir veltīta neo-hinduisma rašanas vēsturei un uzskatiem par kristietību. Šajā nodaļā ir aplūkoti arī galvenās personības, kas noteica hinduisma attieksmi pret Kristu. Trešajā nodaļā ir izklāstīts Jēzus Kristus tēls pēc radža-jogas mācības ar neo-hinduistiskiem uzskatiem. Tiek citētas dažas evaņģēlija nodaļas ar radža-jogas pārstāvju (pārsvarā Paramahansas Joganandas) piedāvāto interpretāciju. Pētījumā ir pielietota struktūranalīzes metode.

The name of this work is “The Image of Jesus Christ in The Teachings of Raja Yoga”. This research is dedicated to the comprehension of the Christ’s figure in the context of modern raja yoga. The thesis of the work is: The image of Jesus Christ in modern raja yoga was formed through Neo-Hinduism and eclectic yoga teaching. The goal of the work is to show the image of Christ from the outlook of a different religious perspective. The first part of the work reveals how the modern teaching of yoga was formed, explains its modification and variation over years and also it complex structural model. The second part of the research describes the origin of Neo-Hinduism and its outlook on Christianity. It also puts in the picture the main thinkers of Neo-Hinduism who influenced Hindu perception of Christ. The third part portrays the figure of Jesus Christ from raja yoga’s Neo-Hinduistical perception. Also a number of gospel chapters are being cited in this part of the research with commentaries by raja yoga theorists (mostly by Paramahansa Yogananda). The method of structural analysis was employed in this research.